Komentāri

Gandrīz 15 miljoni eiro – tik daudz ir izmaksājusi ārkārtas palīdzība zemniekiem, kuru saimniecības izpostījuši vasaras nogalē pieredzētie “gadsimta plūdi” Austrumlatvijā. Lai daļēji kompensētu izdevumus, ko lauksaimnieki bija ieguldījuši ražas sagatavošanā, 14,9 miljonus valdība šonedēļ piešķīra no valsts budžeta. Tātad no visu nodokļu maksātāju kabatas.

Postošās dabas stihijas radītais finanšu slogs valsts makam no jauna licis aktualizēt nepieciešamību sējumus apdrošināt, jo Latvijā ir apdrošināti tikai nedaudz vairāk par 10% no kopējām sējplatībām. Zemgales lauksaimnieks Artūrs Vālodze ir viens no retajiem, kurš savus sējums apdrošina. Aptuveni 200 hektāru platībā viņš audzē kviešus, miežus un rapsi. “Šogad ražas ir ideālas, izcilas,” viņš saka.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Taču izcila raža ir retums un jau trīs gadus “Mazcelmu” saimnieks savus sējumus apdrošina. Iegādāties polisi viņš izlēma pēc tam, kad gandrīz nonāca uz bankrota sliekšņa.

Artūrs Vālodze
zemnieku saimniecības “Mazcelmi” īpašnieks

Te vienu gadu ziema bija tāda, ka izsala visi ziemāji visiem visā Latvijā. Tas laikam bija tas pēdējais piliens. Tagad, lai mierīgi naktī var gulēt, jo kaut ko vismaz samaksā. Vismaz to, ko tu esi ielicis, tu saņem atpakaļ. Ja, nē – tā, kā togad bija, – uz kraha robežas.

Pret tādiem riskiem kā nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem, krusu, vērtu, lietusgāzēm un veldri sējumus Latvijā piedāvā apdrošināt divas kompānijas. Viena no tām ir “BTA”, kuras pārstāvis Ivo Danče stāsta, ka zemnieki arvien aktīvāk interesējas par apdrošināšanu, tomēr nav gatavi atvērt maku polises iegādei.

Ivo Danče
“BTA” Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors

Viņi interesējas par sējumu apdrošināšanu, bet diemžēl viņi nav paredzējuši izdevumus savā izdevumu plānā apdrošināšanai. Līdz ar to tā viņu interese arī beidzas. Katrs zemnieks jau izdara šo lēmumu, vai iegādāties vai neiegādāties. Mēs viņa vietā atrast līdzekļus šim drošības spilvenam, kas ir apdrošināšana, nevaram.

Saskaņā ar biedrības “Zemnieku saeima” informāciju polise vidēji maksā ap 30 eiro par hektāru. Turklāt pusi no apdrošināšanas izdevumiem sedz valsts. Uz jautājumu, kāpēc tas nemotivē apdrošināt krietni vairāk par 10% no Latvijas sējumiem, lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons atbild, ka bez valsts atbalsta vispār teju neviens zemnieks nepirktu polisi.

Mārtiņš Trons
biedrības “Zemnieku saeima” eksperts

Tas motivē. Ja šis atbalsts nebūtu, tad tie attiecīgi vairs nebūtu 10%, bet būtu runa par 2% vai 3% tikai.

Viņaprāt ir vairāki iemesli, kāpēc zemnieki kūtri apdrošina sējumus. Tas ir gan naudas, gan izpratnes trūkums, gan arī pieredze, kas ne vienmēr bijusi laba ar apdrošinātājiem. Turklāt sējumu apdrošināšana Latvijā ir jauns pakalpojums, salīdzinot, piemēram, ar Vāciju, kur apdrošināti tiek vairāk nekā 70% sējumu.

Mārtiņš Trons
biedrības “Zemnieku saeima” eksperts

Mēs jau Latvijā vienmēr gribam sasniegt to līmeni piecos un desmit gados. Vācijā tas ir simt gadu jautājums. Lauksaimnieki tur apdrošinās ilgstoši. Tas ir vēsturiski viņiem iegājies, un tā ir normāla prakse. Latvijā mēs nevaram lauksaimniekiem pārmest to, ka, redziet, viņi piecos gados tagad visi nav pilnīgi apdrošinājušies.

Tikmēr ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību, ka lauksaimniekiem, kā ikvienam uzņēmējam, ir jādomā par riskiem, tos apdrošinot vai veidojot naudas rezerves “nebaltai dienai”.

Pēteris Strautiņš
bankas “Luminor” galvenais ekonomists

Es domāju, ka katram uzņēmumam ir jārūpējas par to, lai kaut kādas pārejošas biznesa neveiksmes gadījumā – vai tie būtu laikapstākļi vai kaut kas cits – šis uzņēmums nekļūtu par slogu nodokļu maksātājiem.

Pieredze liecina, ka lauksaimnieki slogu nodokļu maksātājiem radījuši vairākkārt. Kompensācijas par lietavu radītiem zaudējumiem ir maksātas arī iepriekš, tāpāt arī no valsts budžeta kompensēts sausuma un karstuma radītais posts. Valsts tāpat ir kompensējusi zaudējumus, piemēram, par Āfrikas cūku mēra dēļ likvidētajiem dzīvniekiem un Amerikas peru puves dēļ iznīcinātām bišu saimēm. Kompensēta arī piena ražošanas īslaicīga samazināšana.

Ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka paļaušanās uz valsts kompensācijām mazina lauksaimnieku motivāciju pašiem nodrošināties pret dažādiem riskiem.

Pēteris Strautiņš
bankas “Luminor” galvenais ekonomists

Jebkurš valsts atbalsts principā kaut kādā veidā sajauc cilvēkiem prātu, reizēm aizmiglo acis vai uzliek “rozā brilles”. Ja ir precedenti, ka tu neapdrošinies un vienalga tavus zaudējumus sedz, tas, protams, pavisam noteikti var pamudināt neapdrošināties nākotnē cerībā, ka nodokļu maksātāji segs zaudējumus. Tiešām tā nav īsti pareiza situācija. Ir jāvirzās uz to, ka šādas kompensācijas netiek maksātas – vai tā ir apdrošināšana brīvprātīga vai obligāta. Vislabākais jau ir, ka cilvēks domā pats ar savu galvu.

Lai sekmētu sējumu apdrošināšanu, tiem, kuri ražu šoruden zaudējuši plūdos un bija apdrošinājušies, piešķirta par 5% lielāka valsts kompensācija. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs cer, ka lauksaimniekus tas motivēs apdrošināties un sāks atradināt paļauties, ka vienmēr palīgā nāks valdība.

Jānis Dūklavs
zemkopības ministrs, ZZS

Es domāju, ka šis gadījums varētu veicināt, lai vairāk apdrošina savus sējumus lauksaimnieki. Nevar cerēt, ka katru gadu, kad būs kaut kādas kataklizmas, valdība piešķirs līdzekļus un vienkārši maksās par to, ka kadām ir notikusi kaut kāda dabas kaprīze. Valsts katru gadu nekompensēs neko. Nebūs valstij tāda iespēja, ja notiks kādas citas nelaimes, nāks zemnieki un prasīs naudu, un viņiem tikai dos un dos.

Savukārt lielākais sējumu apdrošinātājs cer veicināt polišu iegādāšanos, apdrošināšanas tarifu samazinot par 15%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tikmēr “Mazcelmu” saimnieks Artūrs Vālodze, vērtējot savu pieredzes, spriež, ka vienīgā motivācija apdrošināties pret klimatiskajiem riskiem bijis tas, ka dabas untumu dēļ gandrīz nācies atteikties no saviem laukiem, kas kopti kopš 1989. gada.

Artūrs Vālodze
zemnieku saimniecības “Mazcelmi” īpašnieks

Kamēr nepaņem pie vienas vietas, cilvēks jau nedomā. Kad pašam iznāk “ziepes”, tad sāk domāt. Es saku par sevi, nezinu spriest par citiem. Ja togad nebūtu izsalis, varbūt, ka es šogad arī vispār nebūtu apdrošinājies. Bet tagad mierīgāks ir prāts.

Ar apdrošināšanas polisi kabatā viņš turpina gatavot savus laukus ziemai.

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl