“LNT” pēta pirmsvēlēšanu noskaņojumu Vidzemē

Komentāri

Tā kā Saeimas vēlēšanas notiks jau pēc piecām nedēļām, “LNT Top 10” turpina pētīt iedzīvotāju domas Latvijas novados.

Ivo Jurkāns šonedēļ devās uz Vidzemi, lai noskaidrotu, kāds noskaņojums valda ciematos un pilsētās? Kā vidzemnieki vērtē gan politikas vecos vēžus, gan jaunpienācējus, kas vienādi skaļām balsīm cīnās par iekļūšanu parlamentā, un kāda viņu skatījumā ir padarīto darbu un jauno solījumu bilance?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

No pieciem vēlēšanu apgabaliem Vidzeme ir otrais lielākais aiz Rīgas. To aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo iedzīvotāju skaitu un proporcionāli ievēlamo deputātu skaitu. Vidzemes izvēle ietekmēs ceturto daļu visas Saeimas sastāva.

Reģionam gan nav izdevies izvairīties no tendences, kas vērojama teju visā Latvijā. Tas ir iedzīvotāju skaita kritums. Kopš iepriekšējām vēlēšanām Saeimas vēlēšanām balsstiesīgo iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 10 000. 26 deputātu vietā šajā rudenī Vidzeme ievēlēs 25.

“Kamēr jaunatne brauks prom no Latvijas, neko labu negaidām. (LNT: Varbūt programmās ir kaut kas attiecībā uz jauniešiem, lai nebrauktu prom?) Pagaidām neesmu dzirdējis un nesaprotu kāpēc nedomā, lai cilvēki nebrauc prom. Nevis lai brauktu atpakaļ, bet prom nebrauc,” pauž “LNT” uzrunātais rūjienietis Oskars.

“Ar tām vēlēšanām ir interesanti. Ja no tām būtu kaut kas atkarīgs, mūs nemaz nelaistu uz tām,” uzskata Rūjienas iedzīvotājs Pēteris.

Lai arī mazā Rūjiena neatrodas pie pašas Igaunijas robežas, kaimiņvalstu iedzīvotāji ar saviem pirkumiem kaut cik kompensē iedzīvotāju kritumu. Piemēram, Tamāras drēbju kioskiņā. “Pateicoties igauņiem – viņi ienāk un nopērk par 80 eiro kaut ko. Piemēram, man ir zeķītes, kas maksā 50 centus. Igauņi, saka – pie viņiem tādas 90 centi. Pie mums ir lētāk, bet igauņiem lielākas algas,” norāda tirgotāja.

Ekonomikas virzību lielā mērā nosaka Saeimas virzītie likumprojekti. Tamāra to apzinās. Taču kritizē atsevišķu tautas kalpu atdevi: “Daži pat nav izteikušies ne reizi dzīvē, tajās sēdēs, kas viņiem tur notiek. Bet saņem algu. (LNT: Kā jums šķiet, vēlētāji tādas lietas pamana?) Nu, viņi taču guļ šitā… Man vīrs parasti sauca, nāc apskaties – deputāts guļ. Kas viņš par deputātu…”

Partiju programmas šobrīd rūpīgi analizē viens no Vidzemes redzamākajiem lauksaimniekiem Mareks Bērziņš. Un dara to caur savu profesionālo prizmu. Secinājums – fokusēta piedāvājuma nav: “Ja pirms agrāk tie bija 30% iedzīvotāju, kas kaut kādā veidā bija saistīti ar lauksaimniecību, produkcijas pārstrādi, tad šobrīd 6-7% un vēl kritīsies. Mēs neesam pamatelektorāts, uz kuru programmas izstrādās un strādās partijas kopumā.”

“Es lasu, pētu, skatos jaunpienācējus. Par vecajiem jau viedoklis izkristalizējies. Dotajā momentā izvēle ir grūtākā, kāda man bijusi. Jo partijas ar PR speciālistiem informatīvo ķīseli ir tā ievārījušas, ka nav skaidrs pat īsti saprast, ko sola ko nesola. Attiecībā uz lauksaimniecību nav skaidras programmas nevienam,” uzskata lauksaimnieks.

Iepriekšējām vēlēšanās vidzemnieki savu interešu pārstāvniecību uzticēja sešiem politiskajiem spēkiem. Pirmie trīs pēc tam arī veidoja valdību nacionālajā līmenī.

“Nebalsošu par to pašu. (LNT: Kas notika?) Es sekoju līdzi politikai, mani nepamierina daudzi neizdarītie un izdarītie darbi. Sākot ar OIK. Tautas apzagšana. (LNT: Politiķiem ir jābaidās, ka tas var maksāt amatu?) Tie arī tagad netiks iekšā, tur jau līgumi saslēgti uz gadiem… Tur vēl miljoni būs jāsamaksā, par līgumiem, kas saslēgti,” saka Mazsalacas iedzīvotājs Didzis.

“Redz, nav nekāda nozīme, ko mēs tagad darām. Partiju ir daudz, un mēs paši sadalāmies. Jābalso par lielām partijām,” uzskata mazsalacietis Imants.

Viens no apsriestākajiem tematiem ir šīsnedēļas ziņa par darba samaksas rādītājiem. Proti, faktu, ka bruto alga jeb alga uz papīra sasniegusi 1004 eiro. Dati iegūti, rēķinot vidējo rādītāju valstī.

“Mēs jau dzīvojam citā realitātē – apskaties – tur veikaliņš, tur frizētava. Pat uzņēmējs tūkstoti nenopelna, kur tad vēl strādnieks, par minimālo knapi nopelna,” norāda Mazsalacas iedzīvotājs Didzis.

“Mazsalacā varbūt vienam, diviem tāda alga ir. Rīga ir Rīga. Tā jau tuvāk Anglijai. Ja kāds atbrauktu paskatītos, kā te ar darbiem… Kā diena pret nakti,” piebilst vietējais iedzīvotājs Jānis.

Cits stāsts ir Vidzemes lielākā pilsēta Valmiera. Pirmkārt, šeit ir daudz lielākas darba iespējas nekā reģionā kopumā. Tas gan ir radījis citu problēmu – nav kur dzīvot. Otrkārt, bijušais pilsētas galva ir šā brīža Ministru prezidents.

Iepriekšējās vēlēšanās Kučinska pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība Valmierā bija tikai trešais populārākais spēks. Par to gan parūpējās viņš pats, jo kandidēja Rīgā. Šoreiz – gan Vidzemē.

“Noteikti jau, ja valstī viss būtu šķērsām, tad arī Valmierā nekā nebūtu… Un partijās, kas būs… nenāku pateikt. Lai arī mani it kā apmierina, es vēl domāju vai iet uz vēlēšanām. To, kas darās tur augšā, mani ne visai apmierina,” pauž Valmieras iedzīvotājs Andris.

“Viss notiek lēnām. Reizēm gribas, lai ir uzreiz, bet kopumā viss notiek, un labāka dzīve paliek. Tie, kas grib atrast darbu, to atradīs. Es gribēju un dabūju. Pat ja esmu pensionārs,” pauž valmierietis Aivars.

Lai kāds deputāta kandidāts nokļūtu Saeimā, pirms četriem gadiem tam vajadzēja panākt, lai par viņu Vidzemē nobalso vismaz teju 9732 vēlētāju vēlētāju. Cik bija nepieciešams, šogad kļūs zināms pēc 6. oktobra.

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl