Kaimiņvalstīs robežkontroles punkti spējuši atdzimt, bet Latvijā iet bojā

1 komentārs
Kaimiņvalstīs robežkontroles punkti spējuši atdzimt, bet Latvijā iet bojā
FOTO: LETA

Šengenas zona, kas paredz brīvu pārvietošanos bez robežkontroles Eiropā, šonedēļ svinēja 30 gadu jubileju. Kā vienas no pēdējām pirms nepilniem 10 gadiem tai pievienojās arī Baltijas valstis. Līdz ar to nevajadzīgi kļuva robežkontroles punkti. Taču, ja Lietuvā un Igaunijā tie spējuši atdzimt citiem mērķiem, Latvijā tie joprojām stāv tukši.

Robežkontroles punkti savulaik bija izvietoti uz vairākiem Baltijas valstis savienojošajiem ceļiem, taču par lielākajiem uzskatāmi tie, kas atradās uz šosejas VIA Baltica.

Viens Grenctālē pie Lietuvas, otrs Ainažos teju blakus vēja ģeneratoriem.

Nepilnus desmit gadus pēc iestāšanās Šengenas zonā atšķirības ir acīm redzamas. Kaimiņpusē nonākuši privātās rokās, tie spējuši atdzimt, savukārt Latvijā iet bojā.

Klātesot Iekšlietu ministrijas un Valsts nekustamo īpašumu aģentūras pārstāvjiem, Saeimas deputāti pie lielākas skaidrības tā arī netika. Savulaik viss darīts līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā. Tikai ar pretējām sekmēm.

Pēc vairākām izsolēm pirms 4 gadiem ēkas un zemi bijušajā Ainažu kontrolpunktā uz nomaksu iegādājās Uldis Laizāns. Par bezdarbību administratīvi sodīts, bet bez panākumiem.

LNT sazvanīts, viņš stāsta, ka īpašumu izpircis tikai tagad, bet par konkrētiem plāniem, tāpat kā agrāk, ir nerunīgs.

Līdzīga situācija ir arī otrā VIA Baltica galā – pie robežas ar Lietuvu. Savulaik to iegādājās Kurzemes mehanizators, bet tā arī neko nesācis bankrotēja. Tagad jauni plāni ir uzņēmumam, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Latvijas nafta, šeit būšot – degvielas uzpildes stacija un motelis ar 27 istabām.

Latvijas nafta gatava slēgt līgumu uz 12 gadiem, gūstot tiesības uz zemi un lielāko daļu ēku.

Iespējams, ka Latvijas nafta vismaz Grenctālē spēs iedvest dzīvību. Taču, ņemot vērā iepriekšējā nomnieka nedienas, kurš vēl ir palicis parādā, un Ainažu kontrolpunktu, kur tālāk par solījumiem netiek, uz premjeres Laimdotas Straujumas galda drīz būtu jānonāk vēstulei.

Ņemot vērā, ka šie ir pirmie objekti, iebraucot valstī – to turpmāko attīstību kontrolēt daudz skrupulozāk.

TOP komentāri

  • Baiba Reppele
    0 0 0

    Baiba Reppele

    Pagājušogad jau redzēju,cik smuks ir Iklas robežpunkts un kāds briesmīgs ir Ainažu pusē

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl