Kaimiņš: Ķezberes atkāpšanās krīzi nerisina, Saeima varētu lemt par visas NEPLP atlaišanu

Pievienot komentāru

Par nodomu atkāpties no amata paziņojusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja (NEPLP) Dace Ķezbere. Kā iemeslu viņa min politisko spiedienu no partijām, kuras neesot mierā ar viņas piederību Latvijas Zemnieku savienībai (LZS). Tikmēr par medijiem atbildīgie politiķi uzsver, ka Ķezberes aiziešana nerisinās krīzi ar sabiedriskajiem medijiem, tāpēc Saeima varētu lemt par visas padomes atcelšanu.

Ķezbere par plānoto atkāpšanos paziņoja intervijā “Latvijas Radio”. Lēmumu viņa pamatoja ar faktu, ka ir kļuvusi neērta jaunajiem politiskajiem spēkiem Saeimā, kuri mediju padomē vēloties ielikt savus cilvēkus.

“Ja es kļūstu par bremzi jebkurai finansējuma saņemšanai, atbalstam sabiedriskajiem medijiem vai budžetam, tad nekādā gadījumā es negribu nodarīt nozarei neko ļaunu. Ja mana vieta ir vajadzīga politiskajiem spēkiem, lai tur ieceltu kādus sev vēlamus politiķus vai ekspertus, kas atnāks uz NEPLP, tātad, ir vakanta Guntas Līdakas vieta. Es esmu pārliecināta, ka ir vajadzīga vēl viena vieta, jo jaunās partijas ir vairākas, līdz ar to viņu pārstāvniecībai ir jābūt lielākai,” sacīja Ķezbere.

Viņa arī uzskata, ka viņai veltītie pārmetumi un it kā privātās dzīves izmantošana esot saistīta ar faktu, ka viņa joprojām ir biedre LZS, kura nonākusi dziļā opozīcijā Saeimā.

Atgādinām, ka TV3 Ziņas pirms pusotras nedēļas stāstīja par KNAB izbeigtu kukuļošanas krimināllietu, kurā tika izmeklēta arī Ķezberes kā Jūrmalas domes deputātes darbība. Izmeklētājiem bija aizdomas, ka Ķezbere palīdzēja savam dēlam tikt pie pašvaldības zemes gabala, ko viņa noliedza.

Lasi vēl:

“Es esmu Latvijas Zemnieku savienības rindās vēl arvien, un to es arī neesmu nekad slēpusi. Es esmu partijas biedrs Jūrmalas nodaļā. Tā ka tur nav ko slēpt, tā tas ir. Vai es šeit pārstāvu partijas intereses? Domāju, ka nē. Domāju, ka es šeit pārstāvu nozares intereses,” turpina Ķezbere.

TV3 Ziņām Ķezbere atteicās komentēt lēmumu, taču paziņojumā presei norāda, ka gala lēmumu par atkāpšanos pieņems septembra sākumā, kad Saeima un valdība pilnvērtīgi atsāks savu darbu un varēs lemt par Ķezberes atsaukšanu.

Par mediju politiku atbildīgie deputāti Ķezberes nodomu atbalsta, jo, visticamāk, jautājums par viņas atbilstību amatam tāpat būtu nonācis dienaskārtība, jo sešas medijus pārstāvošas organizācijas paudušas lielu neapmierinātību ar padomes darbību.

Divu nedēļu laikā paredzēts sasaukt par medijiem atbildīgas Saeimas komisijas sēdi, kurā deputāti iztaujās visus padomes locekļus. Ja netiks kliedētas mediju paustās bažas par padomes neprofesionalitāti un nespēju rast risinājumu krīzei “Latvijas Radio”, septembrī Saeimas dienaskārtībā varētu būt jautājums ne tikai par Ķezberes, bet visas NEPLP atstādināšanu.

“Tas, ka Ķezberes kundze ir nolēmusi doties cita darba meklējumos, jau neatrisina samilzušo situāciju ar Latvijas sabiedriskajiem medijiem. Katru dienu notiek jauni, lieli notikumi saistībā ar šo tēmu, tāpēc viss kaut kas var būt,” uzskata Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.

Līdz ar Ķezberes aiziešanu padomē no pieciem locekļiem paliks trīs – Ivars Āboliņš, kā arī Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete. Visi trīs par atkāpšanos nedomājot.

Pat ja pārējo padomi Saeima neatlaidīs, visticamāk, tā darbosies tikai līdz nākamā gada sākumam, kad spēkā jāstājas jaunajam mediju jomu regulējošam likumam, kas paredz mainīt elektronisko mediju uzraudzības modeli.