Kadru pa kadram – sākta vērienīga Latvijas kinolenšu arhīva digitalizācija

0 Komentāru
Kadru pa kadram – sākta vērienīga Latvijas kinolenšu arhīva digitalizācija
Foto: Pixabay.com

Kinofotofono arhīvā sākta audiovizuālo materiālu vērienīga digitalizācija. Kilometriem garos kinolenšu ruļļus skenēs un arhivēs digitālā formātā divās kārtās, kas katra aizņems trīs gadus. Projekta ietvaros paredzēts arī izveidot e-pakalpojumu, kas sniegs iespēju vienkāršāk un ātrāk piekļūt vēsturiskajiem ierakstiem, izmantojot internetu.

Iesākumā digitalizēšanai paredzētās kinolentes tiek pārtītas un pārbaudītas, vai tās ir labā kārtībā, bez bojājumiem. Pēc tam lentes nonāk telpā, kur notiek digitalizēšana. Tikai tad, kad gadiem krātie putekļi ir nomazgāti kinorulli liek skenerī, kas nofilmēto materiālu iekopē datorā.

“Kadru pa kadram filma tiek restaurēta un atgriezta tajā izskatā, kā tā ir bijusi tajā brīdī, kad tā tika filmēta pirms 20; 30; 40; 50 un vairāk gadiem,” skaidro studijas ”Lokomotīve” pārstāvis Roberts Vinovskis.

Visas lentes tiek ieskenētas pietiekami augstā – 4k – rezolūcijā. Deviņas spēlfilmas un seši dokumentālie darbi tiks vēl arī rūpīgi restaurēti, kas ļaus tos ieraudzīt jaunā kvalitātē. Digitalizētās lentes, protams, netiek izmestas tās joprojām tiek glabātas milzīgajos arhīva plauktos. Tuvākajos trīs gados paredzēts digitalizēt 37 500 minūtes ierakstu, kas ir aptuveni 10% visa arhīva.

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante skaidro, ka pirmajā kārtā tiek digitalizēti senākie kinožurnāli ar Latvijas pirmās brīvvalsts arhīvu, dokumentālo filmu kolekcija un jau minētās spēlfilmas: “Ir kolekcija no 1910. gada līdz 1996. gadam, jo 1996. gadā beidza filmēt Latvijas hroniku. Sākam ar pirmo periodu un tad ejam pa gadu desmitiem uz priekšu.”

Arhīvā ir arī dokumenti ar ierobežotu pieejamību, lai tās redzētu, bija jāpērk jauns magnetofons. Tās, piemēram, ir valsts drošības komitejas nopratināšanas ieraksti. Digitalizēšana tiek veikta ne tikai tāpēc, lai ierakstus būtu iespējams redzēt mūsdienīgā veidā, bet arī lai saglabātu materiālus.

Digitalizētie materiāli glabāsies kinofotofono arhīvā un arī Nacionālās bibliotēkas serveros. Daļu brīvā pieejā esošo materiālu drīzumā varēs redzēt mājaslapā redzidzirdilatviju.lv un filmas.lv. Digitalizēšanas kopējās izmaksas, kuru lielāko daļu sedz Eiropas reģionālais fonds ir 14 miljoni eiro.

0 Komentāru