Kad jūra “apēd” krastu: Latvija pirmā visā Eiropā mēģinās definēt augstākās bangas robežlīniju piekrastē

Klimata pārmaiņu dēļ atsevišķās vietās Latvijā, kur jūras krasts atkāpies sevišķi strauji, privātā īpašumā nonācis gan liedags, gan arī jūra. Tas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka visa jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kur jūra sasniedz augstāko bangu. Tāpēc vides pētnieki šogad plāno noteikt vietu, kur jūrā ir augstākā banga.

Atpakaļ uz rakstu

2 komentāri

  • spriidiic

    spriidiic

    Kad īpašumi atrodas tādās ekskluzīvās vietās kā upju , ezeru un jūras krastos , ir jārēķinās ar tādām negribētām lietām kā plūdi vai krasta erozija . Straujas upes mēdz mainīt gultni , jūra nograuž krastu , ezera līmeni paaugstina bebru dambji vai pielūžņota iztece . Viens no pārsimt iemesliem , kāpēc UK izstājās no ES , ir regula par tēmu , ka ūdenstilpes vairs nedrīkst bagarēt , tīrīt utml , tās jāsaglabā to dabiskajā veidā . Plūdi garantēti . Drīkst būvēt dambjus krastos . Jūras krasta erozijas gadījumā , valstij piederošais rāmis ap to vienkārši pavirzās uz priekšu .
  • Mhm

    Mhm

    Citās valstīs būvē ēkas piekrastē, pie mums to tik spēj laikam kam naudas tā pavairāk

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!