Kā radies viens no Dziesmu un deju svētku simboliem – Līgo karogs?

Komentāri

Neatņemama Dziesmu un deju svētku sastāvdaļa ir gājiens un karogs, ko tajā nes ar lielu godu. Šis karogs ir tikpat sens kā paši Dziesmu svētki. Un, kā izrādās, tam ir arī savs noslēpums.

Dziesma, deja, kopības izjūta, saviļņojums – Dziesmu svētkus pārsvarā raksturo netverami lielumi, taču ir vismaz viens taustāms simbols, kas raksturo svētku būtību un tas ir Līgo karogs.

Zīda pavedieniem izšūto audeklu katros dziesmu svētkos stalti nes kā goda zīmi – gājienu priekšgalā – taču svētku starplaikā to glabā muzejā kā relikviju. Karogu speciāli šuva uz pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem 1873. gadā, noskatot priekšzīmi no jau Rīgā izdziedātajiem vācu dziesmu svētkiem. Viņiem savs karogs bija un latvieši negribēja atpalikt. Bagātas latviešu kundzes un jaunkundzes saziedoja naudu un no balta zīda, sarkana samta, zelta brokāta to šūdināja Leipcigā, Karaliskā galma izšūšanas darbnīcā. Izšūtajā bildē tiek pielūgta Līgo – Līgas dieve.

“Līksmības, draudzības dieve, viņa ir kā moto Dziesmu svētkiem. Redzam priesteri baltās drānās, viņš stāv pie kupla ozola, te ir altāris, ozola zars viņam rokā, viņš upurē Līgas dievei, lai skan dziesmas. Lai latvieši vienojas dziesmā,” skaidro Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja pārstāve Anita Gailiša.

Tomēr karogs nes kādu noslēpumu – nav zināms romantiskā tēla autors. Viena versija ir par gleznotāju Kārli Hūnu, bet tam nav īstu pierādījumu, citi min Artūru Baumani, kurš tajā laikā gan vēl bija mazs zēns. Vēl cits minējums ir, ka autors varētu būt pats Baumaņu Kārlis, mūsu himnas autors. Tieši viņš sarūpēja karogam kātu un visādi citādi cieši iesaistījās svētku rīkošanā.

“Viņš bija pats arī zīmētājs, viņš skolās pasniedza kaligrāfiju. Viņš bija cieši saistīts ar Dziesmu svētku organizēšanas komiteju. Muzeja krājumos ir vēstule, kurā viņš sarakstās ar latviešu biedrību un tur skaistā Baumaņa rokrakstā ir uzrakstīts vārds “Līgo”. 99% atdarina šo uzrakstu karogā.,” stāsta muzeja pārstāve.

Patiesībā svētkos karoga oriģinālu nenes – tapusi karoga kopija. Oriģināls ir sargājams un vertikālā stāvoklī nemaz nav nesams. Māksliniekiem izdodas visai veiksmīgi relikviju atdarināt, tomēr ir detaļas, kas nav atkārtojamas. “Māksliniekiem visgrūtāk ir acis uzzīmēt, lai cilvēki tām ticētu. Šīs acis ir dzirkstošas, viņam var ticēt,” teic Gailiša.

Katros dziesmu svētkos ir cits karoga nesējs, to nolemj pasākuma režisors. Šo svētku karognesējs vēl nav izvēlēts, tāpēc jautājām pieredzējušam svētku dalībniekam, kurš bijis gan dziedātājs, gan virsdiriģents, gan svētku vadītājs. Cik liela nozīme ir šai vēstures vērtībai?

“Man ir līdzvērtīga sajūta kā ar valsts karogu. Ja redz dziesmu karogu, stāja uzreiz izslejas, mugurkauls iztaisnojas. Uzreiz ir svētku sajūta. Tas vienmēr ir notikums, visi to godina, kājās ceļoties. Nešanas ziņā šis nav vieglākais karogs. Viņš ir liels. Ir fiziski grūti viņu nest. Forši, ka viņam ir tāda speciāla somiņa, kur to kātu ielikt, jo noturēt to nemaz nav viegli,” stāsta diriģents Ints Teterovskis.

Karogs savā īstajā goda vietā – Dziesmu svētku priekšgalā – taps pacelts 30. jūnijā.

Lasi vēl