2 komentāri

Naudas trūkuma dēļ iespējamas izmaiņas pusmiljardu eiro vērtajā dzelzceļa elektrifikācijas projektā. Par tām otrdien, 31. oktobrī, Saeimas deputātus informēja “Latvijas dzelzceļa” pārstāvji, vienlaikus aizstāvot nepieciešamību nekavēties ar projekta īstenošanu. Taču izskan arī šaubas par dzelzceļa elektrifikācijas nepieciešamību, jo kravu pārvadājumi samazinās.

Krievijai arvien vairāk izmantojot savas ostas, kravu pārvadājumi Latvijā ir samazinājušies. Pērn tika pieredzēts zemākais kravu apjoms kopš 2010. gada, un būtiskākais kravu kritums bija pārvadājumos pa dzelzceļu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā pa dzelzceļu tika pārvadāti 48 miljoni tonnu kravu, kas ir par 14% mazāk salīdzinājumā ar 2015. gadu. Saeimas Publisko izdevumu komisijā, pamatojot nepieciešamību elektrificēt dzelzceļu, nozares pārstāvji uzsvēra, ka tas ļaus piesaistīt vairāk kravu no Ķīnas un Baltkrievijas.

Aivars Strakšas

Aivars Strakšas
“Latvijas dzelzceļa” viceprezidents

Baltkrievija ir svarīga tāpēc, ka tur rodas diezgan būtiski kravu apjomi, kas tālāk ir jāeksportē no Baltkrievijas. Savas izejas viņiem nav.

Cīņa par šīm kravām ir saasinājusies. Latvijas konkurents ir Lietuva, kas aktīvi sākusi darbu pie sava dzelzceļa elektrifikācijas. Komisijas vadītājam Andrim Bērziņam tas radīja jautājumu, vai Latvija, kur dzelzceļa elektrifikācija ir iestrēgusi, šajā cīņā var uzvarēt?

Andris Bērziņš

Andris Bērziņš
Saeimas Publisko izdevumu komisijas vadītājs, ZZS

Es sapratu pēc visiem tiem parametriem, ka lietuvieši ir nolēmuši ātrāk bildināt Baltkrieviju. Viņi pirmie pie kaimiņienes aizbrauks, palūgs roku, un mums jau nekādas garantijas nav. Nekādi līgumi jau nav noslēgti.

Aivars Strakšas

Aivars Strakšas
“Latvijas dzelzceļa” viceprezidents

Ja mēs atsakāmies, tad, protams, viņi ir uzvarējuši. Ja mēs par šīm kravām cīnāmies, mēs kaut ko arī dabūsim. Tas ir viennozīmīgi.

Valdībā atbalstīts plāns sākotnēji elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes līdz Rīgai. Tas izmaksā vairāk nekā 500 miljonus eiro. Lielākā daļa izdevumu tiek segta no Eiropas Savienības fondiem, taču 120 miljoni gulstas uz valsts pleciem. Valsts budžetā šādas naudas nav, tāpēc projekta nākotne joprojām ir neskaidra.

Kā viens no risinājumiem komisijas sēdē tika minēta iespēja elektrifikāciju sākt ar Pierīgas zonu, kas izmaksātu lētāk. Tikmēr atsevišķi nozares eksperti ir apšaubījuši šā projekta lietderību, un bažas izskan arī Saeimā.

Artuss Kaimiņš

Artuss Kaimiņš
Saeimas deputāts

Jums vajadzētu tiešām no sākuma jaunus vilcienus cilvēkiem iepirkt. Lietuvā un Igaunijā tie ir, mums nav. Manuprāt, jums vienkārši šeit niez nagi iztērēt šo te pusmiljardu. Vienkārši ir iespēja iztērēt pusmiljardu.

Lēmums par to, kā uzsākt īstenot dzelzceļa elektrifikāciju, valdībai jāpieņem līdz gada beigām.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl