Jelgavas novadā turpmāk ietilps arī turīgie Ozolnieki

1 komentārs

Apvienotajā Jelgavas novadā turpmāk ietilps arī turīgie Ozolnieki un kopumā pašvaldībās mītošie ar dzīvi savos novados ir apmierināti un nealkst radikālu pārmaiņu, vēsta TV3 Ziņas.

Sākotnējais reformas piedāvājums Jelgavas un Ozolnieku novadiem paredzēja pievienot arī Jelgavas pilsētu. Lai gan teritoriāli Ozolnieki un Jelgava robežojas, politiķi apvienošanai nolēma pretoties. Un ar panākumiem – Jelgavas pilsētu novadam nepievienos.

Līdz ar to jaunajā vietvarā būs 13 esošie pagasti, kā arī Ozolnieku novads. Kopējais iedzīvotāju skaits – virs 33 000. Prognozes liecina, lai gan Ozolniekos iedzīvotāju skaits augs, Jelgavas novadā tas saruks, uz leju pavelkot arī kopējo statistiku. Novada ieņēmumi šogad pārsniegs 46 miljonus, kuros ietverta arī nauda no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

“Ozolniekos skaista vieta, kur iziet pastaigāties, ģimenei draudzīga. Ir ezers, kur peldēties, kur ar sportiskām aktivitātēm nodarboties. Rīga un Jelgava tepat tuvu,” stāsta Ozolnieku iedzīvotāja Linda.

Vairums uzrunāto ar dzīvi Ozolniekos ir apmierināti un atzinīgi par novadu izsakās arī viesi.

“Mēs tikko pastaigājām un secinājām, ka Ozolnieki ļoti attīstās. Ir redzams, ka tiek daudz kas darīts – iekārtoti celiņi, ir kur pastaigāties un bērniem viss,” novērojuši tūristi no Jūrmalas Andželika un Haralds.

Taujāti par ikdienai nepieciešamajiem uzlabojumiem, vietējie saka: “Vairāk kaut ko bērniem gribētos. Baseinu solīja pagājušogad vai aizpagājušogad, bet tā tā arī nav,” vērš uzmanību Ozolnieku iedzīvotāja Kristīne.

“Vietas vienīgi trūkst bērnudārzā. Mums tagad atbrīvojās viens mbulances stāvs, tur ierīkoja bērniem vietas, pasts atbrīvojās – pastā ielika, kur tik var sabāzt,” stāsta vietējais Ozolnieku iedzīvotājs Jānis.

Ozolniekos ir vairāki uzņēmumi, kas nodrošina darba vietas aptuveni 20% vietējo, tomēr cilvēki neslēpj, ka novads ir vairāk paredzēts dzīvošanai, nevis strādāšanai. Proti, vairāk nekā 50% iedzīvotāju katru dienu uz darbu mēro ceļu vai nu uz Rīgu vai Jelgavu.

Līdzīga pieredze ir arī Ritvaram, kurš atzīst – 15 gadu laikā Ozolniekos viņam šī ir pirmā darba vieta. Veikparks “5masti” sevišķi attīstījies pēdējos gados un ar domi noslēgti gan ezera, gan telpu nomas līgumi. Tas arī ir vienīgais aspekts, kas satrauc reformas kontekstā – vai jaunā novada dome būs gatava līgumu pārslēgšanai un turpmākai sadarbībai. Taujāts par nepieciešamajiem uzlabojumiem, Ritvars teic: “Īsti jau nav kaut kas, kas būtu super jāuzlabo. Gan ceļi tiek attīstīti, gan apgaismojums. Tāpat Ozolnieku slēpošanas trasē ir uzstādīti jauni trenažieri. Salīdzinoši dārgas cenas dzīvokļiem varētu būt, jo esam super tuvu Rīgai un Jelgavai, tas varētu būt – kādu īres namu izbūve.”

Gandrīz 60% arī Jelgavas novada iedzīvotāju strādā Rīgā vai Jelgavā. Pārējiem galvenie darba devēji ir lauksaimnieki. Viens no lielākajiem uzņēmumiem – kooperatīvs “Latraps”. Tas apvieno vairāk nekā 1000 biedrus no visas Latvijas.

“Priekšrocības dod ģeogrāfija. Mēs atrodamies Zemgales centrā, Zemgales līdzenumā, kur ir augstākās kvalitātes augsnes Latvijā. Mēs atrodamies lielās krustcelēs, kur ir Bauskas, Jelgavas un Dobeles krustojums, tātad ir ērta ģeogrāfija un mēs esam pie dzelzceļa,” norāda Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “LATRAPS” tehniskais vadītājs Mārtiņš Dauksts.

Taujāts par lietām, ko pašvaldība varētu uzlabot, lai darbu atvieglotu, uzņēmējs pievēršas infrastruktūrai.

“Mēs esam Republikas nozīmes bīstamais objekts un mums prasās blakus hidrantu sistēma, kas ir zināms novada kapitālieguldījums, bet mēs ceram, ka kaut kas tāds varētu notikt,” tā Dauksts.

Jelgavas novadā mazākais ir Lielplatones pagasts. Šeit dzīvo nedaudz virs 700 cilvēku. Arī šī miestiņa iedzīvotājiem dzīves uzlabošanai nepieciešams pavisam nedaudz.

“Gribētos, lai te būtu aptieka. Arī pasts aizvēries pie mums. Arī nav ērti,” norāda Lielplatones pagasta iedzīvotāja Gaļina.

“Bija jau dikti labi, ka nevajadzēja uz Jelgavu braukt, bet tagad kādu dropi, ja vajag, jābrauc uz Jelgavu. Jā [pasts un aptieka], tie paši galvenie, ko veciem cilvēkiem vajag,” atzīst Lielplatones pagasta iedzīvotāja Gromova.

Apbraukājot vairākus novada pagastus, cilvēki no jaunās domes sagaida vairākas lietas.

“Daži autobusi, šķiet, ka iet vienkārši nenormāli. Vienu reizi pa dienā vai trīsreiz nedēļā. Kā cilvēks var aizbraukt uz darbu? Katru otro dienu?” neizpratnē ir Staļģenes iedzīvotājs Armands.

“Gribētos rotaļu laukumiņu bērniem, mums tāda nav. Ir tikai bērnudārza teritorijā, bet tā ir slēgtā teritorija. Piemēram, varētu riteņbraucējiem celiņu līdz pagastam uztaisīt,” spriež Svētes pagastā dzīvojošā Sandra.

Taču kopumā jāatzīst – ar dzīvi pašvaldībā vietējie ir apmierināti un reti kuram ir kādas negatīvas piezīmes.

“Principā es par Jelgavas novadu nesūdzos. Godīgi sakot te tā raiti viss,” stāsta Lielplatones iedzīvotājs Edgars.

“Attīstamies, nestāvam uz vietas. Katru gadu kaut ko uzlabo, papildina, attīsta. Sakopts mums te ir, man patīk,” norāda Svētes pagastā dzīvojošā Sandra.

“Nu, ļoti labi dzīvojam. Darba pietiek. Šeit ļoti visiem patīk dzīvot. Staļģene ir pati labākā,” par dzīvesvietu ir sajūsmā Jaunsvirlaukas pagastā dzīvojošā Nadežda.

Jelgavas novads var lepoties arī ar vairākām pilīm un muižām, no kurām daudzas gan pieder privātīpašniekiem. Tā, piemēram, Svētes muižu, tobrīd gan kritiskā stāvoklī, pirms dažiem gadiem nolēma iegādāties vietējie pagasta iedzīvotāji.

Ja nedzīvotu tepat blakus, visticamāk, neko tādu nebūtu darījis, par pirkumu saka Arturs Blumfelds. Dažos gados izdevies panākt, ka kultūras pieminekļa stāvoklis ne tikai nepasliktinās, bet pat uzlabojas. Neraugoties uz to, ka muiža ir privātīpašums, kā nu var palīdzot arī pašvaldība. Un saimnieks nav pārlieku kritisks, runājot par vietvaru.

“Es uzskatu, ka mūsu novadā viss ir diezgan labi, protams, ir, kur augt un ko uzlabot, bet es uzskatu, ka mums ir diezgan forša tā vietējā vietvara. Protams, ka visiem gribas, lai bedres nebūtu un uz katra stūra pa rotaļu laukumam, bet viss jau notiek ar kaut kādu pamatojumu,” spriež Svētes muižas saimnieks Arturs Blumfelds.

Lauku partnerība “Lielupe” Jelgavas un Ozolnieku novadā darbojas ilgi un ir viena no aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām. Novada attīstību organizācijā vērtē atzinīgi, sevišķi izceļot uzņēmējdarbības, tūrisma un kultūras mantojuma pilnveidi.

Pērn Lielupe veica abu novadu iedzīvotāju aptauju par to, ko pašvaldībā nepieciešams sakārtot. Arī te rezultāti liecina – lai gan cilvēki nav pārlieku kritiski, vieta izaugsmei noteikti te vēl ir.

“Atšķiras pa pagastiem, kur iedzīvotāji sliktāk vērtē, ka nav velo celiņi vai kāda sporta infrastruktūra, piemēram, Elejas pagastā gaida šo sporta halli, kas jau iepriekš bija plānos. Protams, ir jomas, kuras ir jāuzlabo un par kurām jādomā, piemēram, atkritumu šķirošana, kas nav ieviesta Jelgavas novadā,” norāda biedrības “Lauku partnerība “Lielupe”” vadītāja Līga Švānberga.

Kopumā konkurence par Jelgavas novada deputātu krēsliem būs sīva – par 19 krēsliem cīnīsies 176 kandidāti no deviņiem sarakstiem

1 komentārs