Jaunie talanti: skolēns ķīmiķis, kurš raksta dzeju un iegūst medaļas teju visu priekšmetu olimpiādēs

Pievienot komentāru

Uzsākam sižetu sēriju “Jaunie talanti”, kas vēstīs par neparasti apdāvinātiem jauniešiem. Pirmais stāsts ir par jaunu talantu ķīmijā, kurš nākotnē tiklab varētu kļūt par dzejnieku, rakstnieku, publicistu vai matemātiķi. Pasniedzēji, runājot par viņu, nebaidās pat teikt, ka manāmas “ģēnija” iezīmes – ej uz kuru olimpiādi gribi, visās medaļas!

Kā šāds jaunietis aizpilda savas dienas un cik viņam ielikts šūpulī, bet cik no sasniegumiem bijis smaga darba rezultāts?

Džonatans ir kluss un nosvērts jaunietis, kurš par saviem panākumiem runā pieticīgi. Pirms gada otrā vieta valstī matemātikā, aizpagājušajā – pirmā. Atzinības raksts pasaules lingvistikas olimpiādē, pirmā vieta dzejas konkursā, un šovasar diplomu čupiņai pievienojās arī 3. vieta pasaules ķīmijas olimpiādē. Turklāt tā iegūta, vēl esot vienpadsmitklasniekam, tātad – konkurencē ar vecākiem skolēniem.

Pat izcilās Rīgas Inženierzinātņu vidusskolas skolotāji atzīst, ka mācīt tādu jaunieti kā Džonatans ir izaicinoši. Vienmēr jāsagatavo papildu uzdevumi, jo vielu puisis gandrīz vai “aprij” vēl pirms skolasbiedriem. Pusotru stundu pirms mācību sākuma viņš ierodas risināt olimpiāžu uzdevumus, un arī pēc stundām atrodams ķīmijas laboratorijā vai rakstot dzejoļus, kas arī jau izcīnījuši godalgas literātu aprindās.

Džonatana mamma ir rakstniece Ieva Melgalve, kura savus trīs bērnus audzina viena ar vecmāmiņas palīdzību. Džonatans ir vecākais bērns.

Džonatana mamma stāsta: “Tas mani iepriecina, ka Džonatana intereses sfēras nav ierobežotas šaurā domāšanas gultnē. Viņš daudz raksta un lasa, viņam ir laba humora izjūta, kas man personīgi šķiet svarīgi. Bet mēs jau no bērnības nosacīti vienojāmies, ka, ja es viņu “audzināšu”, man no tā būs tikai sliktāk. Nerakstītā vienošanās ir, ka viņš dara savas lietas, savukārt es viņu atbalstu. Uzskatu, ka tas nav mans mātes uzdevums viņam kaut ko mācīt, bet gan dot telpu, lai pats izdomā. Teiksim, ja viņš būtu mans draugs, man būtu jātur viņam līdzi, bet tagad viņš izvēlas, cik daudz dalīties ar savām lietām.”

Ķīmiķis, kurš raksta dzeju. Izdod skolas literāro žurnālu “Pagrabs”.

Cik liels šādā kombinācijā ir mammas un, protams, vecmammas Valdas Melgalves – arī rakstnieces – nopelns? Puisis atbild, ka viņam patīk vārds “iegansts”. Ja nav cilvēku, ar ko dalīties lietās, kas interesē, tās neaugs! Šopavasar Džonatans aizsūtīja savu dzejoli uz literāro darbu konkursu “Aicinājums” un, protams, uzvarēja. Talants it attīstāms, uzskata puiša ķīmijas skolotāja. Svarīgāka – motivācija. Ar to, šķiet, arī viss ir kārtībā.