Jau ceturto nedēļu Covid-19 pozitīvs. Ar koronavīrusu inficētā latvieša Mārtiņa stāsts

Zane Dumbre

Autors: Zane Dumbre

''Skaties Izklaide'' redaktore

8 komentāri
Jau ceturto nedēļu Covid-19 pozitīvs. Ar koronavīrusu inficētā latvieša Mārtiņa stāsts
PRVĀTAIS ARHĪVS

Mārtiņš Jēkabsons ir viens no tiem šobrīd 577 Latvijas iedzīvotājiem, kuriem diagnosticēts koronavīruss Covid-19. Mārtiņš pirmo vīrusa testu veicis 15. martā, atgriezies no komandējuma Spānijā, un tas bijis pozitīvs. 7. aprīlī Mārtiņa koronavīrusa tests joprojām ir pozitīvs. Vīrietis piekrita savā stāstā dalīties arī ar Skaties.lv lasītājiem, lai vēlreiz atgādinātu, – neviens nav pasargāts no saslimšanas un tikai mēs visi kopā varam apturēt Covid-19 izplatību.

Pirmos simptomus sajūt komandējumā Spānijā

‘’Marta sākumā – no 9. līdz 13. martam – man bija paredzēts darba komandējums Spānijā. Pirms izbraucu, ārkārtējā situācija vēl nebija izsludināta, taču neslēpšu, ka vēl rītā pirms izbraukšanas domāju, vai tas ir droši, vai nevaru atteikties,’’ sarunā ar Skaties.lv neslēpj Mārtiņš.

Galu galā, viņš komandējumā devies. 11. marta rītā Spānijas viesnīcā viņš pamodies ar nelielu temperatūru un vieglām kakla sāpēm. Drīz vien medijos izskanējis paziņojums par ārkārtējo situāciju Latvijā un paziņots, ka Spānija ir ‘’bīstamo’’ valstu skaitā.

Mārtiņš, atgriezies mājās kopā ar kolēģi, apņemoties ievērot 14 dienu pašizolāciju un maksimāli ievērojot drošības pasākumus.

‘’No lidostas mājās braucām ar kolēģa privāto auto, sazvanīju savu otro pusīti un ‘’aizsūtīju prom’’ uz 14 dienām, sakot, ka man jāievēro pašizolācija. Abi ar kolēģi ieslēdzāmies katrs savā dzīvoklī, nevienu nesatiekot.

Pašsajūta nebija pasliktinājusies – joprojām bija viegli, pavisam nedaudz paaugstināta temperatūra un nedaudz spiedoša sajūta krūtīs. Varbūt trīs reizes dienā ieklepojos,’’ atceras Mārtiņš.

Lai arī viņam šķitis, ka tas diez vai būs Covid-19 – gan jau kāds parasts pavasara vīruss, viņš godprātīgi sazinājies ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), pieteicies uz analīzēm. Braucis pats ar savu personīgo auto, nodrošinājies ar visu nepieciešamo aizsardzību, ar ne vienu pa ceļam nav kontaktējies.

Ģimenes ārsts izraksta vienkāršas bezrecepšu zāles

‘’16. marta rītā saņēmu no SPKC zvanu, ka analīzes ir pozitīvas. Tiku instruēts, lai palieku mājās, centra pārstāvji pamatīgi izjautāja par visu – kur esmu bijis, ko saticis.

Bija patīkami pārsteigti, ka jau uzreiz pēc ierašanās no Spānijas esmu pašizolējies – izrādās, ka lielākā daļa atbraucēju ir jāpiespiež ievērot kādus piesardzības pasākumus.

15 minūtes pēc sarunas ar SPKC saņēmu zvanu no ģimenes ārstes. Varēju just, ka esmu viņai pirmais klients ar Covid-19 – viņa īsti nezināja, kā pareizi darīt, taču vēlos akcentēt, – rīkojās pēc labākās sirdsapziņas.

Man izrakstīja zāles. Biju pārliecināts, ka, ja jau Covid-19, tūlīt būs baigā ķīmija, antibiotikas. Nē – man lika lietot vienkāršus bezrecepšu medikamentus,’’ stāsta Mārtiņš. Viņš atklāj Skaties.lv medikamentu nosaukumus, taču lūdz tos nepubliskot – vīrietis apzinās, ka katrā gadījumā ārstēšana atšķiras un nevēlas, lai ļaudis steigtu uz aptiekām izpirkt vienkāršas zāles, maldīgi domājot, ka tās ir brīnumlīdzeklis Covid-19.

Skaties.lv iepazinās ar Mārtiņa nosaukto zāļu anotācijām un secināja, ka tie ir patiešām vienkārši medikamenti pret klepu un kakla sāpēm uz augu bāzes un tos atļauts lietot pat maziem bērniem.

Mārtiņš pavadījis laiku mājās, ievērojot visus ārsta nosacījumus, ne ar vienu nav saticies. 24. martā pie viņa uz mājām ieradušies ārsti, lai veiktu papildu analīzes, arī tās bijušas pozitīvas.

‘’Biju mazliet pārsteigts, jo nekādu simptomu vairs nebija. Mazliet sašļuku, turpināju ievērot pašizolāciju un gaidīju nākamo testu pēc nedēļas,’’ tā vīrietis. Viņš atklāj, ka nelāgākais šajā situācijā bijusi apziņa, ka īsti nezina, kā rīkoties.

‘’Ja jūties slims – ārstējies. Bet man nebija vairs nekādu simptomu. Atlika vien sēdēt mājās un gaidīt,’’ tā Mārtiņš.

Kolēģim tie paši simptomi, bet analīzes negatīvas

Kas interesanti, kolēģa, ar kuru Mārtiņš kopā devies komandējumā, dzīvojis vienā viesnīcas istabiņā un ar kuru kopā no lidostas vienā automašīnā atgriezies mājās, Covid-19 analīzes jau no sākta gala bijušas negatīvas.

‘’Lai gan viņam arī bija tādi paši simptomi un visas šīs dienas pavadījām plecu pie pleca, viņa analīzes bija negatīvas. Neskatoties uz to, viņš arī ievēroja 14 dienu karantīnu un nu jau ir atgriezies darbā.

Domāju, ka ar vīrusa avotu saskārāmies kādā no tikšanās reizēm komandējumā – visas dienas pavadījām telpās, tiekoties ar cilvēkiem no visas Eiropas, tostarp Itālijas.

Kāpēc es saslimu, bet kolēģis ne, lai arī visu laiku bijām blakus, to nevaru pateikt,’’ spriež Mārtiņš.

31. martā viņš instruēts pats, ievērojot visus drošības pasākumus, doties uz ‘’Gulbja laboratoriju’’ atkārtoti veikt testu. Mārtiņa noskaņojums bijis pozitīvs – kopš pirmo simptomu parādīšanās pagājušas jau vairāk nekā 20 dienas, vairāk nekā divas nedēļas būts izolācijā, simptomu vairs sen nav.

Liels bijis pārsteigums saņemt rezultātus – atkal Covid-19 pozitīvs.

‘’Tad gan es drusku sašļuku. Jautāju ārstiem – ja simptomu nav, ko man darīt, ko ārstēt? Cik ilgi es būšu Covid-19 pozitīvs? Ne SPKC, ne ģimenes ārsts man nevarēja atbildēt.

Pats ar sevi divatā nosvinēju dzimšanas dienu 6. aprīlī, no rīta atkal devos nodot analīzes. Šoreiz tās beidzot bija negatīvas.

Nākamajā dienā pēc negatīvām analīzēm atkal pozitīvs

Taču likums nosaka, ka, lai tevi atzītu par veselu un tu varētu iet sabiedrībā, ne ātrāk kā pēc 24 stundām jāveic vēl otras analīzes, arī tām jābūt negatīvām. Tad tu skaities vesels,’’ stāsta Mārtiņš.

7. aprīlī viņš nodevis otrās analīzes un neticējis savām acīm – atkal Covid-19 pozitīvs.

Vīrietis zvanījis uz laboratoriju, jautājot, vai nevarētu būt pieļauta kāda kļūda. Kļūdas neesot.

Nākamās analīzes Mārtiņam jāveic 11. aprīlī, un viņš vairs neko negaida. Vīrietis smejas, ka noskatījies visus ‘’Netflix’’ pieejamos seriālus, jūtas labi, nedaudz pastrādā no mājām, lai gan viņam piešķirta slimības lapa, un cer uz labāko.

Nevienu tuvinieku viņš šajā laikā nav saticis, pārtika viņam tiek piegādāta bezkontakta režīmā, un vīrietis smejas, ka vienubrīd viss balkons bijis piekrauts ar atkritumu maisiem, jo viņš neuzdrošinās pat iziet izmest miskasti, lai nepakļautu citus saslimšanai.

Neatkarīgi no tā, ka pašizolāciju izturēt nav viegli, Mārtiņš uzskata, – tas ir pareizi.

‘’Kad braucu nodot analīzes, uzlieku speciālo masku, uzvelku cimdus, man līdzi ir pudele ar dezinfekcijas šķīdumu – kur pieskaros, tur dezinficēju. Es gribu būt maksimāli drošs, ka nekur neatstāju pēdas un manis dēļ neviens nesaslims,’’ uzsver Mārtiņš.

Vai tavas mammas, tavas omītes dzīve ir tā vērta, lai tu izietu no mājām?

Šī gandrīz mēneša laikā viņš noklausījies teju visas ziņu pārraides par Covid-19, noskatījies visas valdības sēdes, regulāri sazinās ar ārstiem, taču secina, – attiecībā uz koronavīrusa pacientiem valstī joprojām ir liela nesaprašana.

Katru reizi, sazinoties ar ekspertiem, Mārtiņš saņem citu informāciju. Tad viņam pieprasa samaksu par analīzēm, tad atceras, ka valsts taču apmaksā. Vienreiz ārsti uzsvēruši, ka brauks paši noņemt analīzes, nākamajā jau instruē Mārtiņu pašu doties uz laboratoriju.

Tomēr Mārtiņš vēlas uzslavēt visus procesā iesaistītos ārstus, īpaši laboratorijas darbiniekus. ‘’Diemžēl nav vienotas sistēmas, kas kā jādara, ja esi starp saslimušajiem, jūtu, ka nereti paši ārsti ir nesaprašanā, taču jebkurā gadījumā – cepuri nost mediķiem.

Svarīgi nevienu šajā situācijā nekritizēt – atcerēsimies, ka kas tāds pie mums notiek pirmo reizi, un, to ņemot vērā, mums patiesībā sanāk visai labi.

Svarīgi, lai mēs katrs tagad, šajā situācijā, apvienotos un domātu par kopīgo labumu, ne par sevi, jo, ja ātrāk saņemsimies, ātrāks būs rezultāts kopumā.

Diemžēl mums ir tāda kultūra, ka slimi ejam uz darbu, pakļaujot riskam arī citus. Patiesībā būtu jāpaliek mājās arī citu saslimšanu gadījumos, ne tikai Covid-19,’’ akcentē Mārtiņš. Jā, arī viņa darbs tagad apstājies, ienākumi krītas, bet tas nav iemesls pakļaut citus riskam.

Ja nu vēl kādam šis viss šķiet pupu mizas un kārtējie pārspīlējumi, Mārtiņš aicina katru pašu sev uzdot pāris vienkāršus jautājumus.

‘’Mums vienmēr šķiet, ka tie cilvēki, kuri nomirst no vīrusa, ir kaut kādas nezināmas tantes. Bet patiesībā mūsu pašu tuvinieku lokā ir daudz cilvēku, kuri pakļauti riskam.

Ja tev noteikta pašizolācija, bet tu gribi skraidīt apkārt, pajautā sev – vai tavas mammas, tavas omītes dzīve ir tā vērta, lai tu izietu no mājām?

Vai tu sev piedosi, ja tavs ģimenes loceklis nomirs tavas bezatbildības dēļ?

Manai draudzenei ir tēvs gados. Ja es tagad satiktos ar draudzeni, jo man, lūk, tā gribas, un viņa slimību nodotu savam tēvam? Vai mana draudzene man piedotu, ka esmu tik egoistisks? Paskaties uz situāciju no šādas puses,’’ aicina Mārtiņš.