Ja situācija neuzlabosies, Latvijā gaidāma masalu epidēmija, brīdina epidemiologi

4 komentāri
Ja situācija neuzlabosies, Latvijā gaidāma masalu epidēmija, brīdina epidemiologi
Foto: f64

Tuvāko 5-10 gadu laikā Latvijā var sākties masalu epidēmija. Šādu satraukumu pauž epidemiologi, vērojot vakcinācijas tendences.

Pret vairākām infekcijām cilvēki Latvijā potējas arvien retāk, un tas var draudēt ar līdz šim izskaustu slimību uzliesmojumu. Šāda situācija jau piedzīvota vairākās Eiropas valstīs.

Vakcīna ir efektīva, ja tā aptver vismaz 95% no iedzīvotājiem. Tad iestājās tā saucāmā kolektīvā imunitāte un slimība tiek izskausta.

Obligātā, valsts apmaksātā vakcinācija Latvijā tiek veikta kopumā pret 11 infekcijām. Lielākā daļa no tām – tuberkuloze, difterija, garais klepus, poliomielīts, pneimokoku infekcija – epidemiologu vērtējumā tiek nosegtas labi.

Tomēr pēdējā laikā krītas imunizācijas līmenis pret masalām. Pirmo vakcīnu gada vecumā pērn saņēma vairāk nekā 96% mazuļu. Savukārt otro poti – 7 gadu vecumā – saņēma tikai nepilni 89%. Epidemiologi brīdina: ja situācija neuzlabosies, Latvijā gaidāma masalu epidēmija. Jo ar katru gadu par 5-6% nevakcinēto bērnu palielināsies līdz kritiskai masai.

Jurijs Perevoščikovs
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes departamenta direktors

Šo te stāvokli, kad saslimstība ir zema, mēs uzskatām par “medus mēnešiem”. Vairākus gadus saslimstība ir zema. Un pēc tam pēkšņi uzplaukst šī te epidēmija, kad slimo tūkstošiem. Tāpēc, ka par 5-10 gadiem veidojās tik liels uzņēmīgo bērnu skaits, kurus nevakcinē vecāki.

No vakcinējamām slimībām masalas ir pati lipīgākā. Viens slims cilvēks var inficēt 15 veselos. Salīdzinājumam, pat gripai ir četrreiz mazāki radītāji – 1 pret 4.

Pagājušajā gadā masalu epidēmiju piedzīvoja Rumānija, Itālija un Francija, kur imunizācijas līmenis nokritās zem 80%. Eiropā ar šo infekciju saslima 14 000 cilvēku, 35 – pārsvarā bērni – nomira.

Paužot uztraukumu par vakcinācijas līmeņa kritumu Eiropā, Eiropas parlamenta deputāti ir pieņēmuši rezolūciju, aicinot valstis veikt kopējos vakcīnu iepirkumus, lai samazinātu cenu. Kā arī padarīt paredzamākus vakcīnu ražošanas procesus un izvairīties no interešu konfliktiem.

Lielā mērā tas attiecināms arī uz ar daudziem mītiem apvīto vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu, kuru infektologi uzskata par zinātnes triumfu. Latvijā gan pret to pagaidām potē tikai meitenes. Un tās aptvere ir vien 50%, kas esot stipri par maz, jo vakcīna pasargājot arī no dzemdes kakla vēža.
Dace Zavadska
pediatrs-infektologs

Īsti to lielāko ieguvumu no šis vakcīnas mēs redzēsim pēc gadiem 10-20. Kad tiem, kas tagad tiek vakcinēti, būs 30, 40, 50 gadi un viņiem nebūs ar cilvēka papilomu saistītie audzēji. Pirmais, ko mēs tagad jau varam redzēt, ka samazinās ģenitālās kārpas un arī parastās ādas kārpas.

Zināma piesardzība vērojama attiecībā pret visām salīdzinoši jaunām potēm. Piemēram, pret rotavīrusu pilno vakcinācijas kursu pagājušajā gadā bija izgājuši tikai 77,7% mazuļu. Lai gan tā jau ir pierādījusi savu efektivitāti – pēdējo 2 gadu laikā stacionēto bērnu skaits ar šo smago zarnu infekciju sarucis uz pusi. Bieži vien vecāki izlemj atteikties arī no vakcīnas par labu tam, lai bērns vējbakas izslimotu dabiskā veidā. Kas no epidemioloģiska viedokļa īsti nav pareizi, jo imunizācijas līmenis ir diezgan augsts – 85%.

“Vakcīna darbojas, jau 10 gadus mēs vakcinējam, un vesela bērnu grupa, liela grupa, ir neuzņēmīga pret šo infekciju. tāpēc, ka viņi dabūja imunitāti pēc vakcinācijas. Un sagaidīt to, ka bērns inficēsies kaut kur agrīnā vecumā ar šo slimību, ļoti grūti,” turpina Perevoščikovs.

Jo vēlākā vecumā tiek pārslimotas vējbakas, jo smagāk tās noris. Un, protams, ka ārstēšana valstij izmaksā daudz dārgāk, nekā profilakse. Ir izrēķināts, ka viens vakcinācijā ieguldītais eiro atmaksājas sešpadsmitkārtīgi. Nekas cits veselības aprūpē neesot tik efektīvs. Un jāatzīst, ka epidemiologu prognozēto masalu uzliesmojumu valsts vairs nemaz nevar atļauties arī tīri finansiāli.