Komentāri

Starp citām zvaigznēm valstsvienībā spoži mirdz arī brāļi Bertāni. Viņi viens otram esot lielākais atbalsts ne tikai dzīvē, bet arī uz laukuma, tā stāsta Dāvja un Daira vecāki.

Ar brāļu vecākiem tiekamies vienā no spēles dienām. Dina un Dainis ir sporta skolotāji Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā. Spēle iekritusi viņu stundas laikā, tāpēc izlēmuši, ka kopā ar vidusskolēniem varētu just līdzi Latvijas izlasei. Šī būšot patriotiskās audzināšanas stunda.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Dainis, skatoties dēlu spēles, spējot saglabāt vēsu prātu, analizēt, taču Dina jau pamostas uztraukusies spēles dienā. Ģimenes iekšējais likums ir maču laikā nesazināties.

Dina un Dainis Bertāni

Neaiztiekam, netraucējam. Viņi paši tad piezvana, piemēram, kad Dāvītim bija tā trauma, viņš no rīta uzrakstīja, un pabrīdināja, ka viņam ir tas un tas, lai nesatraucamies. Mēs cenšamies netraucēt. Praktiski visa čempionāta laikā, ja viņi uzskatīs par vajadzību kontaktēties, tad paši arī pados ziņu. Tad vienīgais, ko vecāki var darīt, ir turēt īkšķus!

Kad puiši bija mazi, ģimene dzīvoja Rūjienā. Dainis pats bija basketbolists, bet Dina airētāja. Bija skaidrs, ka sports ieņems būtisku lomu arī dēlu dzīvēs.

Dina un Dainis Bertāni

Viņiem jau praktiski variantu nebija, jo Dina ātri sāka strādāt pēc dzemdībām. Dairim bija četri mēneši laikam, kad aizgāju uz skolu. Viņš sporta zālēs dzīvojās, skolnieki pieskatīja, paši strādājām. Kad sāka ar kājām iet, izvēles jau godīgi sakot nebija un tās bumbas jau tur arī apkārt bija. Lielais brālis pa priekšu, mazais trīs gadus vēlāk.

Redzot dēlu potenciālu, vecāki izlēma pārcelties uz Rīgu, lai ir tuvāk iespējai tikt izlasē, tikt novērtētiem. Taču galvaspilsētas dzīve sagādāja arī izaicinājums. Dairis, kurš tolaik mācījās vidusskolā, pēc vecāku vārdiem, gandrīz nogāja no ceļa. Dainis atzīst, ka tas bija smags laiks visai ģimenei.

Dainis Bertāns

Kad atnācām dzīvot uz Rīgu, viņš it kā visu laiku bija acu priekšā. Viņš gan bija citā skolā un izrādās, ka kaut kur pa ceļam neaiziet uz skolu, divus mēnešus nebija apmeklējis. Ja satiek ne to meiteni, tad visādi gadās. Tad ir no ceļa nost. Cītīgi strādājām, lai to situāciju atrisinātu. Bet nu mazajam bija mācība, jo viņš redzēja, kā nevajag, un reāli ar viņu arī nav bijušas problēmas. Mums ir tā interesanti – Dāvis ir garākais, bet mums vienmēr viņš ir mazais ģimenē.

Bērnībā Dairim neesot paticis, ka mazais brālis seko pa pēdām, taču vienmēr viens otru aizstāvējuši un atbalstījuši –  gan dzīvē, gan uz laukuma. Lai arī abiem dēliem piemīt sportistu īpašības – mērķtiecība un gribasspēks, katrs tomēr ir ar savu raksturu.

Dina un Dainis Bertāni

Spītīgi ir abi, bet labā nozīmē spītīgi. Ja ieņems kaut ko galvā, tad izdarīs. Dāvis varbūt ir tāds kategoriskāks, nebūs ne pa labi, ne pa kreisi, pateiks tieši acīs. Dairis varbūt būs diplomātiskāks, jā, tas gan, mēģinās izvērtēt, kā pavirzīt to lietu. Dairis varētu būt deputāts.

Dāvis šobrīd spēlē NBA Amerikā, Dairis – Turcijā. Kā vecāki  bruģējuši dēlu ceļu uz  panākumiem?

Dina un Dairis Bertāni

Mūsējie laukos darīja visu, viņi piedalījās visās rajona sacensībās, kādās vien varēja. Vai tā bija skriešana, vai hokejs. Iemācījām slidot, volejbols arī nebija problēma, jebko. Man liekas, ka tas arī ir tas, kāpēc viņi izveidojās par tādiem spēlētājiem. Mums vecāku tiesības noteikti atņemtu.

Viņi auga brīvā vaļā, jo atslēgas zālei bija pieejamas caurām dienām. Visas sestdienas, svētdienas. Mēs vēl guļam, bet dzirdam, ka grab atslēgas un ir skaidrs, ka iet uz zāli. Pa dienu aizejam apskatāmies, kas tur notiek un redzam, ka pus Rūjiena sanākusi. Tā viņi tur dzīvojās un nevienam nekas nenotika!

Brāļiem esot paticis savā starpā sacensties un bez bumbas rokās nepagāja ne diena. Vai paši mazi būdami reiz cerēja spēlēt valstsvienībā?

Brāļi Bertāni

Es domāju, ka tad, kad vēl bijām maziņi Rūjienā, nevarējām iedomāties šitādu scenāriju. Es gan jau 5 gadu vecumā zināju. Āaa, nu tad vismaz Tu zināji.

Bertāni stāsta, lai arī basketbols nav dārgs sporta veids, un no vecākiem neprasa lielus tēriņus, taču bijuši arī grūtāki brīži.

Dina un Dainis Bertāni

Pēc vasaras, pēc atvaļinājumiem, abiem skolotājiem naudiņa ir tik cik ir, un botas vajag uz sezonu abiem. Dairim dzimšanas diena ir septembrī, bet Dāvim novembrī. Nu tad pirms sezonas ar visiem radiem sametāmies un tā dāvaniņa tika pasniegta ātrāk, lai būtu labas botas ar ko spēlēt.  tagad jau var redzēt, ka tā ir bijusi bērnības trauma, jo tagad mājā pusistaba ir piekrauta ar apaviem, es pat nezinu, kāpēc.

Bertānu pāris, protams, lepojas ar dēlu profesionālajiem panākumiem, taču vēl vairāk –  par kādiem cilvēki dēli izauguši.

Es esmu priecīga un lepna, un vienmēr bērniem saku, ka es tikai priecāšos, ja jums būs tādi bērni, tad jūs būsiet laimīgi vecāki.

Lasi vēl