Izskoloti mediķi Latvijai nav vajadzīgi

0 Komentāru
Izskoloti mediķi Latvijai nav vajadzīgi

Topošie ārsti turpina gadu no gada braukt prom no Latvijas, jo trūkst vietu rezidentūrā. Izveidojusies ačgārna situācija, ka par nodokļu maksātāju naudu sešus gadus izskoloti cilvēki iegūst ārsta grādu, bet ar savām zināšanām palīdzību sniedz vāciešiem un skandināviem, nevis Latvijas iedzīvotājiem.

Jaunā veselības ministre Anda Čakša situāciju sola pakāpeniski mainīt un medicīnas studiju absolventu skaitu sabalansēt ar vietām rezidentūrā. Taču esošo un tuvāko gadu studiju beidzēji jau kravā ceļa somas un teic – nav laika gaidīt, kad kaut kas beidzot mainīsies.

Sapnis pret realitāti

Jau kopš bērnības Laura sapņoja kļūt par ārstu. Mērķtiecīgi, soli pa solim, vēlme pēc ķirurģes karjeras drīz realizēsies, taču diemžēl ne Latvijā. Aiz muguras seši intensīvi studiju gadi budžeta vietā Rīgas Stradiņa universitātē, bet, kad pienāca laiks domāt par rezidentūru, Laura atdūrās pret realitāti. Visiem, kuri mācījušies pat par valsts naudu, vietu nebūs.

Kur mēs liksimies, ja rezidentūras vietas ir 200, bet, ja atņem nost papildspecialitātes un pamatspecialitātes, reālās rezidentūras vietas ir 155. Mēs esam 280! Jau ceturtajā un piektajā kursā ir skaidri zināms, ka rezidentūrā tiks tikai 55% no mums. Bet kur pārējiem likties?

Latvija zaudējusi kārtējo topošo ārstu ģimeni

Arī Lauras topošajam vīram Ričijam ir ārsta grāds kabatā. Viņš vēlas kļūt par bērnu anesteziologu. Abi intensīvi mācās vācu valodu un jau septembrī dosies uz Vācijas pilsētu Manheimi, kur vietējā slimnīcā viņus gaida rezidentūra un labi apmaksāts darbs.

Nebija jau tā, ka es stājos (augstskolā) ar domu, ka es braukšu prom. Man ilgi tādas domas nebija! Manam draugam, kurš bija kursu augstāk, tā realitāte radās krietni ātrāk. Es vēl diezgan ilgi turējos pretī, bet, kad sāku iedziļināties, sapratu, ka īsti nav variantu. Ja es gribu ģimeni, patstāvīgi strādāt un pelnīt, tad nav variantu. Varbūt situācija būtu citādāka, ja mana otrā pusīte nebūtu ārsts. Tad varbūt viņš jau pelnītu un es lēnām kaut kā varētu tikt pie savas specialitātes, bet, ja mēs abi esam ārsti, tad nav variantu.

Saražo un met ārā

Topošajai ķirurģei šķiet absurdi, ka par valsts naudu tiek sagatavoti vairāk ārstu nekā ir vietu rezidentūrā. Viņa piekrīt, ka konkursam ir jābūt, bet esošais ir neadekvāts. Vienīgie ieguvēji šajā ziņā ir universitātes, kuras saņem valsts finansējumu par 280 budžeta vietām. Sanāk, ka par Latvijas nodokļu maksātāju naudu tiek sagatavoti ārsti citu valstu iedzīvotājiem.

It kā ārsti ir vajadzīgi, studentus uzņem, bet tas vidus posms – rezidentūra-, kas principā ir svarīgākais, kad mēs apgūstam specialitātes, tas kaut kā izpaliek. Mums brauca aģenti no Vācijas uz universitāti, stāstīja, ka nodrošinās mums papīrus, lai mēs tikai mācāmies valodu un braucam. Sajūta ir ļoti jocīga.

Vai kaut kas mainīsies?

Situāciju par lielā mērā jocīgu sauc arī jaunā veselības ministre Anda Čakša. Viņa apņēmusies valsts apmaksātas rezidentūras vietas palielināt par vismaz 30, turklāt jau šogad.

Ļoti svarīgi būtu, ka mēs nodrošinātu, ka tie studenti, kuri beidz valsts apmaksātas studijas, ka viņi iestātos arī rezidentūrā. Jo manā skatījumā mēs kaut ko saražojam un tad metam paši ārā. Tādēļ es esmu lūgusi izskatīt iespēju jau šajā gadā palielināt rezidentu vietu skaitu.

Kamēr valsts lēnām sola virzīties uz to, lai pēc sestā kursa beigšanas visiem medicīnas studentiem nodrošinātu vietu rezidentūrā, tikmēr topošā ķirurģe Laura noteic – neesot laika gaidīt, kad kaut kas mainīsies, dzīve iet uz priekšu un tai jātiek līdzi.

Video

0 Komentāru