1 komentārs

Lai gan ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, interese par darbu ārvalstīs ir nemainīga. Tīmeklī, ierakstot vārdu salikumu ”darbs ārzemēs”, atrodamas tūkstošiem vakances un aģentūras, ar kuru starpniecību var iekārtoties darbā ārzemēs. 

Daļa, protams, ir licencētas un drošas, bet tikpat liela daļa ir tādas aiz kurām slēpjas atstrādātas krāpnieku shēmas un interneta mājas lapās pat nav pieejami telefona numuri pa kuriem sazināties.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla ”Eures” projekta vadītāja Latvijā stāsta, ka katru gadu par darbu ārvalstīs interesējas aptuveni 10 000 Latvijas valsts piederīgo. Turklāt ļoti daudz ir gadījumu, kad cilvēki savas lētticības dēļ iepriekš iekūlušies pamatīgās nepatikšanās.

Līga Baufale
NVA ”Eures”projekta vadītāja

Ārkārtigi daudz ir šādu gadījumu, kad cilvēki ir izmantojuši kaut kādas teiksim ne gluži drošus avotus vai pat īpaši nedrošus avotus, ir paļāvušies uz kaut kādiem vispārīgiem, nenoteiktiem solījumiem un ir iekļuvuši patiešām lielās nepatikšanās. Ir diemžēl šādi cilvēki kuri kāpj uz tiem grābekļiem vairākas reizes. Šo te stāstu ir ļoti daudz.

”Eures” ir Eiropas Savienības (ES) vienotā platforma, kas palīdz darba meklētājiem atrast darbu jebkurā no bloka dalībvalstīm. Populārākie galamērķi ir Vācija, Nīderlande un Lielbritānija, savukārt izplatītākās profesijas – lauksaimniecībā, tirdzniecībā un būvniecībā. Šāda pat aina atklājas apskatot darba sludinājumu portāla ”CV-Online” statistiku. Darbs ārzemes ir viena no populārākajām sadaļām, apmeklējumu skaita ziņā.

Aivis Brodiņš
CV-Online Latvia vadītājs

Vairāk kā 500 darba sludinājumi, kas ir pieejami uz doto brīdi un kopumā analizējot šos apmeklējumus, tie varētu būt vairāk nekā 10 000, kuri katru mēnesi ieskatās šajā sadaļā un interesējās par šīm iespējām.

Laba darba vieta, alga sākot no 1600 eiro mēnesī, sociālās garantijas, apmaksāta dzīvesvieta un ceļš uz kāroto ”laimes zemi” – uz šiem solījumiem, ar mērķi uzlabot, savas dzīves apstākļus ik gadu uzķeras miljoniem cilvēku, kuri beigu beigās nonāk verdzībā. Arī Latvija nav izņēmums. Pie mums visdramatiskākā situācija bija krīzes gados, kad prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos ārvalstīs devās simtiem tūkstoši tautiešu.

Arī tagad, kad Latvija it kā piedzīvo ekonomiskās izaugsmes veiksmes stāstu –  ik gadu no valsts turpina izbraukt tūkstošiem cilvēku. Diemžēl liela daļa no tiem, sasniedzot galamērķi, nokļūst krāpnieku rokās. Biedrībā ”Patvērums drošā māja”, kas ikdienā sniedz palīdzību šiem cilvēkiem atklāj satraucošus datus. Pēdējā laikā atkal palielinās gadījumi, kad Latvijas valstspiederīgie ārvalstīs kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem.

Sandra Zalcmane
biedrības “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja

Ir pieaudzis to zvanu skaits, ko mēs pieņemam uz diennakts uzticības tālruni, tāpat ir daudz sarežģītāki gadījumi šobrīd praksē tiem cilvēkiem, kurus mēs identificējam kā cilvēktirdzniecības upurus. Mums ir darba eksplutācija, mums ir šīs te fiktīvās laulības. Piemēram, arī caur šīm te fiktīvajām laulībām, protams, var izmantot dažādos veidos. Tu esi kā kalpone, vai piemēram tā ir šī te seksuālā izmantošana. Ja, piemēram, dzīvoklī dzīvo vairāki vīrieši, kuri skaitās potenciālā vīra radinieki, fiktīvās laulības ietver plašu cilvēktirdzniecības formu.

Katrs aizbraucēja stāsts ir atšķirīgs, tomēr visus vieno viens mērķis nopelnīt. Parādos nonācis, bez darba un zaudējis jebkādas cerības izkļūt no krīzes situācijas – tāds ir cilvēku profils, kuri visbiežāk kļūst par vergiem ārzemēs. Turklāt vervētājiem šo cilvēku stāsti neinteresē. Galvenais ir prece un šajā gadījumā – tas ir cilvēks.

Sandra Zalcmane
biedrības “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja

Tie ir tie faktori, kuru dēļ cilvēku ir iespējams apmānīt, kura dēļ cilvēks pieņem pavisam savādāku lēmumu nekā viņš pieņemtu tad, ja viņam nebūtu krīze. Piemēram cilvēkam nav šie finanšu līdzekļu un viņam tomēr viņi ir vajadzīgi. Tieši šie faktori ir tie uz kuriem vervētāji., bet cilvēks grib atrisināt situāciju, kurai viņš neredz citu izeju. Vervētājiem tā ir medus maize, līdz ar to ir uz ko uzspēlēt.

Tas, ka mēs vairs sabiedrībā par to nerunājam nenozīmē, ka problēma vairs nepastāv. Biedrība ”Patvērums drošā māja” atklāj, ka manāms pieaugums sācis parādīties, kopš laika, kad vairs netiek veiktas sociālās kampaņas, kuru laikā cilvēkiem atkal un atkal atgādināja par problēmas nopietnību.

To, ka situācija Latvijā atkal kļuvusi aktuāla apstiprina arī Ārlietu ministrijā (ĀM). Turklāt pēdējā laikā parādījusies jauna tendence – vervētāji izmanto sociāli neaizsargātākās jeb personas ar garīga rakstura traucējumiem.

Guna Japiņa
ĀM Konsulārā departamenta direktore

Latvijas Konsulārais dienests ik nedēļu saņem vairākus Latvijas valsts piederīgo jautājumus, kā rīkoties situācijās, kad viņi ir aizbraukuši uz ārvalstīm, cerot, ka viņiem tur būs labs un apmaksāts darbs, bet izrādās, ka tā nebūt nav. 00:31:40 Šī tēma jau daudzus gadus saglabā aktualitāti, tas nozīmē, ka cilvēkiem acīmredzot trūkst zināšanas par to kā pienācīgi sagatavoties šim savas dzīves izaicinājumam. Ir parādījusies jauna tendence , proti, ka cilvēki, kuri dodas uz ārvalstīm strādāt ir sociāli neaizsargātas personas.

ĀM aicina cilvēkus pievērst uzmanību tam, kas notiek un, kur dodas viņu radi, draugi un paziņas. Praksē ir gadījumi, kad cilvēki ārvalstīs pazūd bez vēsts. Šeit nevar izslēgt arī iespēju, ka personas kļuvušas par orgānu donoriem vai arī varmāku un slepkavu upuriem.

Valsts policijā gan norāda, ka statistikai par cilvēktirdzniecību ārvalstis nav tendence palielināties, tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa upuru kaut kādu apsvērumu dēļ nevēršas tiesībsargājošās iestādēs, tāpēc par šiem gadījumiem policijai informācijas nav.  Šobrīd visos mūsu valstī ierosinātajos kriminālprocesos par cilvēktirdzniecību iesaistītās personas ir Latvijas valsts piederīgie.

Visbiežāk cilvēkiem ir bail sūdzēties. Lielākajā daļā gadījumu viņi baidās zaudēt vienīgo darbu, mājokli un kļūt par bezpajumtniekiem. Smagākajos gadījumos – tie ir draudi, fiziska iespaidošana vai pat sazāļošana. Ja tomēr upurim izdodas izkļūt no cilvēktirgotāju rokām, sekas ir paliekošas. Rehabilitācija var ilgt gadiem, bet psiholoģiskā trauma paliek uz mūžu.

Sandra Zalcmane
biedrības “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja

Bieži vien cilvēktirdzniecība traumē ārkārtīgi dziļi, ne tikai psiholoģiski, arī fiziski. Man, piemēram, ir kliente, kas ir vairāk kā 14-it gadus kliente, pēc šīs te seksuālās izmantošanas, cilvēktirdzniecībā iesaistīta. Neatkarīgi no tā, ka viņai ir šī te ģimene, ir ģimenes atbalsts, ejot pa ielu, un ieraugot kādu ļoti līdzīgu cilvēka stāvu ,kas viņai atgādina izmantotāju, viņa joprojām nevar tikt ar to situāciju galā. Viņai ir tā sajūta, ka tā iepriekšējā dzīve viņai visu laiku seko.

Policijā LNT Ziņām atklāj, ka tieši par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst mazizglītoti, vieglprātīgi un pārāk naivi cilvēki.

Armands Luberts
VP Cilvēktirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks

Domāju, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no upuru vieglprātības, jo viņi paļaujas uz vieglu peļņu, pat gadījumos, kad viņi pilnībā nepārvalda tās valsts valodu, kur viņi taisās braukt. Viņi cer, ka saņems labi atalgotu darbu. Nu tā nebūt nav, pat pie mums ir grūti atrast labi atalgotu darbu bez valsts valodu zināšanām vai specializētas izglītības konkrētā jomā. Es domāju, ka tā ir personu bezatbildība uz to, ka viņi paļaujas uz sapņainiem nosacījumiem.

Izzināt visu par potenciālo uzņēmumu, izpētīt katras valsts likumdošanu, iemācīties valodu un neiesaistīties aizdomīgos darījumos ar nepazīstamām personām. Un galu galā darba attiecībās stāties vien tad, kad ir līgums un skaidri visi tā noteikumi. Tomēr par iepriekšminēto uzdevumu izpildi mēs nevaram runāt līdz brīdim, kad cilvēki nesapratīs, ka slēdzot mutvārdu līgumus – mēs apzogam ne tikai valsti, bet arī paši sevi.

Mārīte Noriņa
VDI Darba tiesību nodaļas vadītāja

Cilvēks trīs un četras reizes nāk pie mums, par šādu pašu jautājumu. Vienreiz nenoslēdz līgumu, viņš pastrādā un viņam nesamaksā, pēc trijiem mēnešiem viņš nāk vēlreiz. Man vienkārši nav tad komentāru. Tas ir milzīgs risks. Pat ja tas līgums ir uz minimālo algu, tā ir garantija. Ja šī līguma nav, tad ir jārēķinās, ka pēc tam pierādīt ir praktiski neiespējami.

ANO Starptautiskās Darba organizācijas pētījumā secināts, ka cilvēku paverdzināšana joprojām skar aptuveni 40 miljonus visā pasaulē, modernās verdzības izpausmes var būt dažādas – gan piespiedu darbs rūpnīcās, būvniecībā, lauksaimniecībā, prostitūcijā, arī piespiedu laulības.

Saņem notifkācijas par jaunākajām ziņām! Izvēlies ziņas, izklaide vai abus!
Kas ir notifikācijas?

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl