4 komentāri
IZM nākusi klajā ar iniciatīvu, kas apdraud lauku vidusskolu pastāvēšanu
FOTO: LETA

Latvijas laukos līdz šim ir slēgtas mazās skolas, bet nu Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu, kas apdraud arī lauku vidusskolu pastāvēšanu. Domājot par to, kur ietaupīt naudu un rast resursus skolotāju algu celšanai, ministrija rosina noteikt minimālo skolēnu skaitu tam, lai varētu atvērt vidusskolas klasi.

Pašvaldības un mazo skolu aizstāvji iebilst – tas ir novecojušas domāšanas paraugs, kas turklāt ir kaitīgs lauku attīstībai.

Starptautiski pētījumi rāda, ka Latvijā skolu ir vairāk nekā to prasa demogrāfiskā situācija. Kaut arī vidējai izglītībai tērējam tikpat, cik vidēji Eiropā, skolotāju algas ir stipri zemākas. Turklāt izglītības kvalitāte esot augstāka tieši pilsētās. Tie ir argumenti, ar kuriem Izglītības ministrija pamato savu jaunāko ieceri – noteikt, ka lauku vidusskolā 10. klases atvēršanai jāsavāc vismaz 14 skolēni.

Ietaupīto naudu varētu novirzīt skolotāju algām, tomēr konkrēti, cik skolām varētu nākties slēgt savas durvis, nav aprēķināts. Ministrija gan mierina, ka gadījumā, ja pietrūks tikai dažu skolēnu, pašvaldības drīkstēs vidusskolas klasi tomēr atvērt, liekās izmaksas sedzot pašas no savas kabatas.

Tomēr nevalstiskajā organizācijā – Izglītības attīstības centrā, kas par Sorosa fonda naudu ir palīdzējis lauku skolām attīstīties par vietējiem centriem, aizrāda, ka ministrijas iecere izklausās pēc novecojušas domāšanas parauga. Kārtējo reizi izglītības būtība tiek pazaudēta aiz budžeta skaitļiem.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsver, ka katra skola būtu jāizvērtē individuāli, nevis jānosaka visām vienādi ierobežojumi, kurus neizpildot skola jāslēdz. Piemēram, jāvērtē vai skola, kuru nāktos slēgt, nav vienīgā ļoti plašā teritorijā, kādi ir tās audzēkņu akadēmiskie rezultāti, un kādas papildu izglītības iespējas tā piedāvā saviem audzēkņiem un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem.

Sajūsmā par ministrijas ieceri nav arī pašvaldībās. Piemēram, Baldones novada vidusskolā šogad bijis grūti savākt gana daudz skolēnus, lai atvērtu desmito klasi, tomēr, ņemot vērā skolēnu skaitu novada pamatskolās, nākamgad šādām problēmām vairs nevajadzētu būt. Novada domes priekšsēdētāja Kristīne Putniņa, kura ir arī vidusskolas pasniedzēja, atzīst – ja jaunās prasības būtu spēkā jau tagad, tās izglītības sistēmu novadā padarītu ļoti nestabilu.

Viņa arī atgādina, ka pavisam nesen tieši lauku vidusskolās dabaszinību kabinetu modernizācijā  ieguldīti lieli līdzekļi. Ja šīs skolas tagad nāktos slēgt, tas ļautu nopietni apšaubīt valsts spēju kalt nopietnus ilgtermiņa plānus.

TOP komentāri

  • gunta
    0 0 0

    gunta

    Likvidējam IZM, ja nav skolēnu, nav skolas, ja nav skolas nav IZM. Tur ir daudz par daudz ierēdņi, kas apēd skolu finansējumu.
  • haralds
    0 0 0

    haralds

    es nāku klajā ar iniciatīvu kura neko neapdraud - ar iniciatīvu par izglītību ar garantiju!
  • esija
    0 0 0

    esija

    Muļķības ?nav skolēnu...nav skolēnu nav naudas,,nav jaunas paaudzes nav tautas..vis izriet no acīm redzamā..,tagad uz tehnikumiem .Malpils tehnikums ir izputējis,Vel turas PRIEKUĻU

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl