IZM grib teju dubultot minimālo skolēnu skaitu lauku vidusskolas klasē

4 komentāri

Lauku vidusskolā vienā klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem jeb teju divreiz vairāk nekā likums noteica iepriekš – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais valdības noteikumu projekts.

Minimālais skolēnu skaits augtu arī pilsētās. Ministrija skaidro, ka tas nepieciešams, lai naudu varētu tērēt kvalitatīvai bērnu izglītošanai, nevis pustukšu skolu uzturēšanai. Tikmēr pašvaldības asi iebilst.

Turpmāk Rīgā un citās lielajās pilsētās vienā vidusskolas klasē būs jāmācās vismaz 25 bērniem un skolā jābūt vismaz divām paralēlklasēm. Savukārt lauku vidusskolās – vismaz 20 bērniem klasē un vismaz 54 bērniem visās vidusskolas klasēs kopā. To paredz Saeimas Izglītības komisijā otrdien prezentētais Ministru Kabineta noteikumu projekts.

Andis Geižāns
IZM biroja vadītājs

Šie cipari jau nav no gaisa rauti, mēs esam tiešām to statistiku analizējuši. Un tas, kas ir bijis ietverts šajā te pētījumā, šeit viņš arī atspoguļojās tajos vidējos ciparos, kas ir tie optimālie. Ja mēs ejam pa labi, pa kreisi, tas nozīmē, ka faktiski mēs paskām, nu, tad mums nevajag to skolu tīklu reformu.

IZM pētījumā par skolu tīklu Latvijā secināts, ka Latvijā bērnu pietiek 130 vidusskolu nokomplektēšanai, tikmēr šobrīd to ir ap 310. Ja skolēnu nepietiks, tas gan nenozīmēs skolas automātisku slēgšanu – tādā gadījumā no valsts budžeta tiktu maksāts par esošo bērnu skaitu klasē, bet pašvaldība, ja skola spēj izpildīt kvalitātes kritērijus, trūkstošo naudu, piemēram, pedagogu algām, var piemaksāt no sava budžeta.

Līga Buceniece
IZM pārstāve

Tas, pirmkārt, ir saistīts ar visu materiālo nodrošinājumu, ar kvalitāti. Un diezin vai lielajā pilsētā, kur attālums ir ļoti neliels, ir jābūt divām pustukšām vidusskolas klasēm, vai tomēr ir jābūt vidusskolai.

Iepriekš valdība jau bija noteikusi līdzīgus, bet zemākus skolēnu minimālos skaitus vidusskolās, tomēr Satversmes tiesa tos atcēla likuma brāķa dēļ. Tagad juridiskais brāķis izlabots, bet cīņa par to, kādiem jābūt minimālajiem sliekšņiem, gaidāma ļoti asa, jo visu līmeņu pašvaldības asi iebilst pret ministrijas piedāvātajiem skolēnu skaita sliekšņiem.

Ineta Tamane
Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja

Šeit nav tikai šie skaitļi, ir svarīgs arī ieviešanas laiks. Un noteikumu projektu mēs neesam redzējuši. Lielo pilsētu asociācija arī nepiekrīt šiem skaitļiem. Mēs uzskatām, ka uz lielajām pilsētām būtu attiecināmi tomēr 22 klasē vai 120 kopā.

Savukārt reģionu centri vēlas, lai tajos kā minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasē nosaka 18, bet uz īpašu izņēmumu cer austrumu pierobežas pašvaldības kā Baltinava. Tās grib, lai minimālais skolēnu skaits tiktu saglabāts vēl divreiz zemāks – 10 skolēni klasē un 24 kopā visā vidusskolā.

Imants Slišāns
Baltinavas vidusskolas direktors

Tieši austrumu pierobežā skolas ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī valstiskās apziņas un kultūras centri. Tas ir valsts drošības jautājums.Lai valsts būtu droša pierobežā, tai jābūt apdzīvotai, tur jābūt valsts un pašvaldību iestāžu tīklam. Cilvēkiem ir jājūt, ka viņi ir vajadzīgi Latvijai austrumu pierobežā.

IZM piekrita, ka austrumu pierobežai varētu piemērot kādu izņēmumu, tomēr apšaubīja, vai pieļaujamais skolēnu skaits varētu būt tik zems, kā cer pašvaldības. Jo – kā lai tik mazā skolā nodrošina skolēniem izvēles iespējas starp mācību virzieniem, kā to paredz jaunievedamā kompetenču pieeja izglītībai?

Viens ir tas, ka valsts iedos jums naudu, nosakot šīs te prioritārās teritorijas – bet, vai jūs spēsiet astoņiem bērniem nodrošināt kvalitāti? Mēs arī vienreiz bijām skolā, paši jaunieši prasīja – mēs pat futbolu nevaram uzspēlēt, jo mums nav komandas vidusskolā.

Īstā cīņa gan gaidāma valdībā, kura šos noteikumus plāno apstiprināt šovasar. Spēkā tie varētu stāties no 2020. gada.