Izglītība, kādai tai nākotnē jāizskatās visā Latvijā: Ventspilī skolotājiem “ierūsēt” neļauj konsultanti

2 komentāri
Izglītība, kādai tai nākotnē jāizskatās visā Latvijā: Ventspilī skolotājiem “ierūsēt” neļauj konsultanti
Foto: Kristīne Žilde-Krēvica

Turpinām TV3 un pētnieciskā žurnālistikas centra Re:Baltica projektu ”Jaunā skola”! Šoreiz pievēršamies Ventspilij, kur jau otro gadu pašvaldība visām skolām īsteno pašu iniciētu un apmaksātu programmu. Tā cita starpā ietver arī konsultantu, kurš palīdz skolotājam ieraudzīt, ko var darīt citādāk – labāk. Sākums bijis skarbs, bet nu jau skolotāji pieraduši neapvainoties par piezīmēm.

Ventspils 6. vidusskolā pirmklasnieki gatavojas matemātikas stundai. Audzinātāja Evija nostājas klases priekšā, liek visiem trīs reizes dziļi ieelpot, ar rokas kustību “aizslēgt” muti un ielikt atslēdziņu kabatā. Norimt nav viegli, jo starpbrīdī skraidīts un kliegts, bet viela ir jauna, tāpēc prasa koncentrēšanos. Gan no bērniem, gan arī skolotājas.

Klases aizmugurē to visu vēro Zanda – pati skolotāja, vecākajiem bērniem pasniedz mājturību, vizuālo mākslu un tehnisko grafiku. Viņa cītīgi pieraksta kolēģes teikto.

Foto:

Abas tiekas ne pirmo reizi, tāpēc audzinātājai tas gandrīz ir kā kārtot eksāmenu. Un, kad stunda galā, seko arī izvērtējums.

Zanda: Man ļoti patika, ka Tu nepalaidi rēķināšanu pašplūsmā! Deviņi – pareizi, ejam tālāk. Jo, ja kāds nesaprata, viņam parādīja, kā deviņi var iegūt.

Kad uzskaitītas labās lietas, seko norādes, ko varētu darīt citādāk. Kritika gan iesaiņota maigā formā, drīzāk – kā ieteikums, ne pārmetums.

Zanda: Es ļoti vēlētos, lai Tu saki: “Šodien mācīsimies to un to, stundas beigās Jūs zināsiet to…” Tas savāc kopā, organizē klasi.

Konsultantus jāvar atļauties

Zanda ir viena no piecām speciāli apmācītām konsultantēm Ventspilī. Četras dienas viņa strādā skolā, vienu – dalot padomus. Kad kādam skolotājam, nav svarīgi kurā pilsētas skolā, rodas jautājumi, viņš raksta Metodiskajam dienestam un saņem konsultantu, kurš trīs mēnešus vēro stundas un iesaka, kā uzlabot darbu. Saspringtāk ir tad, ja skolotājs pats uzskata, ka viņam ar mācību procesu viss ir kārtībā.

1. klases audzinātājai Evijai bijis pārtraukums karjerā, un viņa skolā atgriezusies pēc vairākiem gadiem. Viņa konsultantu lūdza pati un priecājas, ka ir kāds, kurš no malas pieraksta visu stundā teikto.

Zanda Bite, Ventspils Metodiskā dienesta konsultante:

Ir liela atšķirība, kā kolēģis līdz konsultantam nonācis. Gadās, ka vēlme nav skolotāja, bet skolas administrācijas ierosināta. Arī tad gan tiekam galā un skatāmies konkrētas lietas. Pirms ejam, mēs vienmēr zinām, kāpēc sauc – ar kādu mērķi.

Šī izglītības reforma Ventspilī vēl ir pavisam jauna. Divus gadus Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra eksperti vēroja stundas un domāja, kā tās uzlabot, nu rit otrais gads, kopš metodes darbojas.

Ventspils ir bagāta pašvaldība – tā varēja atļauties LU ekspertiem trīs gados samaksāt 104 408,54 eiro. Katru gadu izglītības uzlabošanas programmai atvēlējusi vēl 200 000 eiro. Ceturtā daļa ”aiziet” konsultantiem, un nākamgad viņu skaitu plānots palielināt.

Vai ir jēga?

Atbildīgā par to, lai nauda nebūtu iztērēta velti, ir Metodiskā dienesta vadītāja Inga Pāvula. Ventspils viņu sākumā piesaistīja kā LU eksperti, vēlāk pārvilināja strādāt pie sevis un reformu uzraudzīt. Sākums bijis skarbs.

Nu jau arvien mazāk esot kurnētāju, vairāk – to, kuri nebaidās atzīt, ja vajadzīgs padoms vai palīdzība, stāsta Inga. Jo mērķis visiem esot kopīgs – strādāt labāk, lai sasniegtu labākus rezultātus.

Vai šāda pieeja darbotos arī visā Latvijā? Par to varēsim pārliecināties no nākamā gada, kad mācībām visā valstī vajadzētu pāriet uz jauno standartu. Lielā mērā veiksme atkarīga no tā, vai paši skolotāji saredzēs tam jēgu. Pretējā gadījumā plaisa starp profesijas entuziastiem un tikai stundu ”atsēdētājiem” saglabāsies.

2 komentāri