Izaicinājumu Levitam Valsts prezidenta vēlēšanas varētu mest vokālais pedagogs Edgars Kramiņš

34 komentāri

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā. Par to viņš paziņojis, dažas dienas pirms Saeimas deputāti var oficiāli iesniegt Valsts prezidenta amata kandidatūras. Koalīcijas virzītajam kandidātam Egilam Levitam konkurence vēlēšanās, visticamāk, gan būs.

Par vēlmi Valsts prezidenta amatam atkārtoti virzīt savu bijušo partijas biedru Raimondu Vējoni bija paziņojusi Latvijas Zaļā partija (LZP). Tomēr šim lēmumam nebija atbalsta “zaļo” tuvāko sabiedroto – zemnieku – rindās. Ņemot vērā, ka Vējoni neatbalstītu arī lielākā Saeimas opozīcijas partija “Saskaņa”, viņš paziņojis par lēmumu vismaz pirmajā vēlēšanu kārtā nepiedalīties.

“Četrus gadus ir ļoti intensīvi strādāts un ir strādāts Latvijas tautas labā, bet tomēr esmu pieņēmis lēmumu nepiedalīties šajā procesā, kas sāksies šonedēļ. Esmu pieņēmis lēmumu nepiedalīties kandidēšanā,” citēts Vējonis.

Līdz ar šo lēmumu Vējonis atstāj iespēju kandidēt vēlēšanu nākamajās kārtās, ja pirmajā reizē nevienam izvirzītajam kandidātam neizdosies savākt Satversmē noteikto 51 deputāta atbalstu. ZZS Vējoņa lēmums uzņemts ar atvieglojumu, jo apvienība tagad oficiāli var sākt meklēt citu kandidātu.

“Protams, jāpasaka paldies Vējoņa kungam par to darbu, ko viņš ir darījis kā V,alsts prezidents, un neapšaubāmi tas ir bijis liels devums Latvijai, jo ir rūpīgi uzraudzīta Saeima,” saka ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze.

No opozīcijas gan šobrīd tikai Aldis Gobzems sola noteikti virzīt konkurentu koalīcijas piedāvātajam kandidātam Egilam Levitam: “Mums ir divi kandidāti, bet vismaz viens no viņiem tiks virzīts tālāk, bet vārds tiks atklāts pēdējā mirklī, lai nenotiktu nekādas manipulācijas.”

Neoficiāla informācija liecina, ka viens no iespējamiem kandidātiem ir vokālais pedagogs Edgars Kramiņš. Gobzems šo informācija ne apstiprināja, ne noliedza. Tikmēr Kramiņš apstiprināja – ja kāds deputāts viņu virzītu uz Valsts prezidenta amatu, viņš labprāt piekristu.

“Es esmu pozicionējis, ka tam piekrītu. Neatkarīgi no tā, kurš deputāts vai frakcija mani virzītu, es piekristu šim izaicinājumam. Atšķirībā no Levita es neuzskatu, ka man jābūt kādas frakcijas prezidentam, jo Satversmē ir pateikts, ka prezidentam ir jābūt neitrālam un viņš nedrīkst būt kādas partijas bīdīts, kā tas mums mēdz būt,” saka Kramiņš.

Portālā “Peticijas.com” par atbalstu Kramiņam parakstījušies gandrīz 600 cilvēku. Organizācija “Austras koks 3” tos iesniegusi parlamentā. Neoficiāli starp kandidātiem izskanējis arī tiesībsarga Jura Jansona vārds, tomēr viņa ievēlēšana ir ļoti apšaubāma, ņemot vērā “Saskaņas” skeptisko pozīciju.

Lai arī formāli Levitam ar koalīcijas atbalstu pilnīgi pietiktu, lai kļūtu par nākamo Valsts prezidentu, 100% pārliecības par to joprojām nav, jo savu lēmumu par atbalstu Levitam joprojām nav pieņēmusi partija “KPV LV”. Kaimiņa paustais atbalsts Levitam un solījums, ka prezidenta vēlēšanās būs brīvais balsojums, bija iemesls, kāpēc Kaimiņš zaudēja frakcijas priekšsēdētāja biedra amatu.

“Mūsu lēmuma pieņemšanai ir zināma secība, un tā secība ir tāda, ka frakcija lemj soli pa solim. Vispirms mēs pieņēmām lēmumu, ka nevirzīsim alternatīvu kandidātu Levita kungam. Tas ir, cik tālu mēs esam tikuši. Kaimiņa kungs privāti ir izteicis viedokli, ka būs brīvais balsojums, bet iespējas ir daudzas, jo tikpat labu frakcija var balsot par vienu kandidātu. Tas, ko Kaimiņa kungs privāti ir teicis, nav saistoši frakcijai,” pauž “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

Valsts prezidenta amata kandidātus var iesniegt jebkurš deputāts no 9. līdz 13. maijam.