Komentāri

Šodien aprit 30 gadu, kopš Černobiļā notika pasaulē lielākā kodolkatastrofa. To piemin arī Latvijā, no kuras uz Černobiļu, avārijas seku likvidācijai, tika nosūtīts ap sešiem tūkstošiem cilvēku.

Viena no pasaules lielākajām atomelektrostaciju avārijām notika, sakrītot vairākiem faktoriem, tostarp nepilnībām reaktora konstrukcijā un cilvēku pieļautai paviršībai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Eksplodējot vienam no reaktoriem, reaktoram notika milzīga radiācijas izplūde. Paaugstināta radioaktivitāte tika konstatēta daudzviet Eiropā, tai skaitā arī atsevišķās vietās Latvijā.

Lai piedalītos kodolavārijas seku likvidācijā, tika mobilizēti aptuveni 800 000 cilvēku. Viņu vidū bija arī aptuveni 6000 cilvēku no Latvijas.

Aptuveni sestā daļa no viņiem aizgājuši mūžībā, bet pārējiem radiācijas dēļ jāsadzīvo ar veselības problēmām. Vairāk nekā trīs tūkstošiem dalībnieku piešķirta invaliditāte, bet pustūkstotis no tiem šobrīd daļēji zaudējis darba spējas.

Latvijas iedzīvotājiem pasniedz piemiņas zīmes

Kopš Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas pagājuši jau 30 gadi, taču Latvijas iedzīvotājiem, kam nebija iespēju attiekties un arī bija jādodas piedalīties seku likvidācijā, pirmo reizi pasniegtas piemiņas zīmes.

Šodien svinīgā ceremonijā tās saņēma 125 dalībnieki. Pārējiem vai viņu tuviniekiem tādus pašu piemiņas zīmi laika gaitā solīts pasniegt savā pašvaldībā.

Pretēji šeit valdošajam pacilājumam, drūmāks noskaņojums ir pie Aroda un radiācijas medicīnas centra Paula Stradiņa slimnīcas teritorijā. Šeit uz pārbaudēm regulāri ierodas teju visi seku likvidatori, tādēļ te gulst arī piemiņas akmens.

Atmiņā palicis arī tas, ka vairākiem bijušajiem seku likvidatoriem savas tiesības uz kompensāciju par sabojāto veselību nācies pierādīt tiesā. Lai arī likums paredz saņemt gan vecuma pensiju, gan kompensāciju, tas nenotiek. Turklāt pēc uzvarētajiem procesiem uz visiem pārējiem tas attiecināts netiek, bet katram jācīnās atsevišķi.

Šeit gan jāpiebilst, ka nupat šis jautājums beidzot nonācis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba kārtībā, lai arī pirmās tiesvedības aizsākās vairāk nekā pirms 12 gadiem.

Šobrīd no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas bija spiesti piedalīties seku likvidācijā, starp dzīvajiem ir mazāk nekā katrs otrais.

Šobrīd Černobiļa un tās apkārtne ir slēgtā zona, piekļuve kurai mūsdienās vairs nav tik stingra, taču darbs tajā joprojām nav apstājies. Nesen to apmeklēt bija ielūgts arī Valdis Zatlers.

Video

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl