Komentāri

Valdībā šobrīd tiek vērtētas būtiskas izmaiņas likumā par interešu konflikta novēršanu. Tiek plānots, piemēram, aizliegums ierēdņiem, kuri pārstāvējuši valsti tiesā pret kādu uzņēmumu, pāriet uz to darbā.

Tiek vērtēta iespēja ieviest vēl arī citas stingras prasības ierēdņiem, piemēram, pamatīgi atskaitīties par saviem radurakstiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Izmaiņas interešu konfliktu novēršanas likumā, kuras pirmdien apsprieda Ministru kabineta Komitejā, paredz aizliegt valsts amatpersonām ieņemt amatus uzņēmumos, pret kuriem viņi valsti pārstāvējuši tiesā, vismaz trīs gadus pēc aiziešanas no valsts dienesta.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

Diskusijas vēl notiek, vienīgi daļa, ka saka, ka tas būtu divu gadu jautājums, un trešais gads vienīgais arguments ir, ka tāpēc, ka tiesas ir garas. Es pieņemu, ka šobrīd neiet vairs sarunas – būs vai nebūs – atbilde ir – būs. Bet jautājums ir tikai par termiņu.

Skaļākais piemērs šādai frontes līnijas puses mainīšanai bija Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons, kurš pārstāvēja valsti tiesā pret “Latvijas gāzi”, bet vēlāk kļuva par šā uzņēmuma darbinieku.

Ilze Jurča
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece

Šādi te signāli tika saņemti no dažādām valsts institūcijām, jo tā bija diezgan simptomātiska parādība, jo privātajā sektorā atlīdzība ir augstāka. Un, attiecīgi, tas bija vilinājums šīm personām no valsts puses, kas ļoti labi pārzina lietas apstākļus, pāriet pie tam pie pretējās puses.

Tāpat likuma grozījumi paredz paplašināt to radinieku loku, par kuriem ierēdņi atskaitās savās deklarācijās līdz svaiņiem, pusbrāļiem un pusmāsām, skaidrojumu, tajā iekļaujot svaiņus līdz pirmajai svainības pakāpei. Opozīcijā tam gan nostājusies Pašvaldību savienība, kura uzskata, ka vajadzētu nevis papildināt ierobežojumus ierēdņiem, bet tieši otrādi – tos atcelt. Piemēram, nepamatots esot liegums amatpersonām pieņemt lēmumus par personām, kuras kaut ko ziedojušas viņu pārstāvētajai iestādei divus gadus pirms un pēc ziedojuma.

Vineta Reitere
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece

Piemēram, ir pienākums pirms ziedojumu pieņemšanas valsts amatpersonai izvērtēt, vai uz šo potenciālo ziedotāju divu gadu laikā varētu būt jāveic sodīšanas funkcija. Nu, kā es varu paredzēt, vai man divu gadu laikā kāda persona būs administratīvi jāsoda vai nebūs jāsoda?

KNAB gan no šiem ierobežojumiem atteikties nepiekrīt. Vienošanos panākt neizdevās, tādēļ ierēdņi un politiķi likuma izmaiņas atkārtoti apspriedīs pēc dažām nedēļām. Premjers gan sola, ka tās valdības gaiteņos neiestrēgs.

Lasi vēl