Iniciatīvai par padomju Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir maz izredžu

28 komentāri

Ir visai maza iespēja, ka izdosies īstenot iniciatīvu par padomju Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Ārlietu ministrija norāda – pat gadījumā, ja Saeima atbalstītu vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstīto ierosinājumu, pieminekli sargā pirms 25 gadiem ar Krieviju noslēgtais līgums.

Tā sauktais Uzvaras piemineklis Pārdaugavā stāv kopš 1985. gada. Pēc neatkarības atjaunošanas vairākkārt bijušas iniciatīvas par tā nojaukšanu un arī šobrīd iecere ir aktuāla. Portālā “manabalss.lv” savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, kas iesniegti Saeimā.

Parakstu vākšana Uzvaras pieminekļa demontāžai tika sākta vairāk nekā pirms diviem gadiem, uzsverot, ka Uzvaras piemineklis mūsdienās kļuvis par simbolu padomju varas zvērībām, tādēļ ir nojaucams.

Cerību, ka šoreiz iniciatīva Saeimā gūs atbalstu pauž Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore. “Mēs redzam, ka šī vieta šķeļ un tracina sabiedrību. Mēs redzam, kur tas ir izdarīts, piemēram, ja mēs ņemam Igauniju, tur tas tika izdarīts pirms vairāk nekā 10 gadiem, 2007. gadā, un kopš tā laika, protams, toreiz bija viļņošanās, bija protesti, bet tas ir izdarīts, Igaunija tam ir pārkāpusi pāri, sabiedrība attīstās.”

Pēc Šņores teiktā, PSRS armijai veltīti memoriāli pēdējos gados tiek nojaukti arī Polijā, Čehijā, Rumānijā. Pirms divām nedēļām tika nojaukts piemineklis Ukrainas rietumu pilsētā Ļvovā.

Rīgas domes deputāts no Saskaņas un biedrības ”9.maijs.lv” vadītājs Vadims Baraņņiks gan uzskata, ka runas par to, ka piemineklis šķeļ sabiedrību, ir provokācija, kas negūst lielu sabiedrības atbalstu.

“Tie 10 000 parakstu tika savākti vairāk par diviem gadiem nerunā par to, ka sabiedrībai tas viedoklis bija ļoti svarīgs un nozīmīgs. Ir ļoti daudz latviešu, kas karoja sarkanās armijas pusē, un tie notikumi, kas ir Latvijas atbrīvošana no nacisma, ir svarīgs notikums, tāpēc nevar teikt, ka kāds šķeļ latviešus un krievus. Līdz ar to runāt par pieminekļa nojaukšanu ir provokācija,” piebilst Baraņņiks.

Ārlietu ministrija tikmēr atgādina par 1994. gadā noslēgto vienošanos ar Krieviju. Apmaiņā pret Krievijas militārpersonu izvešanu Latvija apņēmās Uzvaras pieminekli nenojaukt.

“Ir punkts par būvju un apbedījuma vietu aizsardzību. Sarunu gaitā tā sauktais Uzvaras piemineklis atzīts kā subjekts šajā līgumā. Līgums ir spēkā, un savstarpējās saistības Latvijai ir jāciena un jāievēro,” norāda ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Pieminekļa nojaukšanas idejas aizstāvji gan norāda, ka Ārlietu ministrijas pozīcija ir pretrunīga.

“Šis 1994. gada līgums, viņš tiešām ir par kaut ko citu, tā būtība ir par militārajiem pensionāriem, un tikai 13. pants šajā līgumā runā par to, ka abas puses – Latvija un Krievija – rūpēsies par apbedījumiem un memoriālajām būvēm. Kurā nav atsauce uz šo pieminekli. Faktiski iznāk, ka – ja Ārlietu ministrija atzīst, ka šis piemineklis Pārdaugavā ir šīs vienošanās priekšmets, tad tai jāpiekrīt visam, ko saka Krievija, par ko tā it kā ir vienojusies,” turpina Šnore.

Atgādinām, ka 10 000 parakstu iniciatīvai par uzvaras pieminekļa nojaukšanu tika savākti arī 2013. gadā, tomēr Saeimā tā tika noraidīta. Arī 2016. gada iesniegums par vēsturiskā Ulmaņa laikā izveidotā Uzvaras laukuma atjaunošanu parlamentā atbalstu neguva. 1997. gadā Pērkonkrusta dalībnieki Uzvaras pieminekli mēģināja uzspridzināt.

28 komentāri