Imigrācijas likuma grozījumi: viesstrādniekus Latvijā tagad var ievest atvieglotāk

4 komentāri
Imigrācijas likuma grozījumi: viesstrādniekus Latvijā tagad var ievest atvieglotāk
PIXABAY

Uz atvieglotākiem noteikumiem uzņēmēji var sākt ievest Latvijā viesstrādniekus no trešajām valstīm. Tagad, jūlijā, spēkā stājušies grozījumi Imigrācijas likumā, ļaujot iebraucējus nodarbināt uz ilgtermiņa jeb 12 mēnešus vīzas pamata, nevis kārtojot termiņuzturēšanās atļauju. Izmaiņas nerada imigrantiem priekšrocības Latvijas darba tirgū, tomēr eksperti uzsver – viesstrādniekiem būtu vajadzīgs zināms aizsardzības mehānisms, lai ļaunprātīgi uzņēmēji iebraucējus nepadarītu par cilvēktirdzniecības upuriem.

Salīdzinot ar termiņuzturēšanās atļauju, ko līdz šim formēja imigrantu viesstrādniekiem aptuveni trīs mēnešu garumā, tagad Imigrācijas likuma grozījumos atvieglotā ilgtermiņa vīza nozīmē šo laiku samazināt teju par diviem mēnešiem. Turklāt vīzas kārtošana viesstrādnieku piesaistei tagad ir arī lētāka, vajagot mazāk dokumentu un tās ātrāk spēšot izskatīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

“Šis personas nevar ņemt līdzi ģimenes locekļus. Viņi brauc vieni paši un tikai strādāt. Viņiem šīs vīzas nekad nepāraug pastāvīgā uzturēšanās atļaujā. Viņš šeit nekad nedzīvos pastāvīgi,” teic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.

Lai arī viesstrādnieku piesaistīšana tagad būs ātrāka un efektīvāka, tomēr uzņēmējiem tas vienalga daudz nepalīdzēšot, – vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijā. Neesot uzklausīta darba devēju pati galvenā prasība – lai imigrantiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā algā kopumā valstī. Visas nozares nevarot likt vienā rāmī.

“Vairākām nozarēm, kurās ir darbinieku trūkums, nekādā veidā nerisina šo situāciju – būvniecība, lauksaimniecība, viesmīlība – šī vidējā darba alga nozarēs ir zemāka nekā tā ir vidēji valstī. Sanāk, ka darba devējam nāktos maksāt daudz vairāk viesstrādniekam nekā pašas valsts pilsonim,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists Jānis Pumpiņš.

Savukārt Informācijas centrā iebraucējiem satraucas – katru nedēļu ir sūdzības par Latvijas darba devējiem, kuri ļaunprātīgi izmanto viesstrādniekus, galvenokārt, neizmaksājot algu vai to kavējot.

“Ļoti bieži šie cilvēki strādā 12, 13 un pat 14 stundas katru dienu, ar vienu brīvdienu vai vispār bez brīvdienām, ir sūdzības, ka nav iespējams apmeklēt ārstu, jo darba devējs nepiešķir brīvdienu. Nelaiž atvaļinājumā, liek strādāt virsstundas, kuras neapmaksā,” norāda Informācijas centra iebraucējiem klientu konsultante Gita Miruškina.

“Šie grozījumi nekādā gadījumā nav par imigranta aizsardzību,” pauž Roze.

Tāpēc Informācijas centra iebraucējiem eksperti uzskata – Imigrācijas likums būtu jāgroza vēlreiz un tomēr jārod viesstrādnieku aizsargājošs risinājums. Šobrīd, līdzko imigrants sāk sūdzēties par darba tiesisko attiecību pārkāpumiem, Latvijas uzņēmēji pielieto draudus ar deportēšanu atpakaļ uz mājām. Tas esot augsts risks cilvēktirdzniecībai.

“Darba devējs var piedraudēt ar vīzas atsaukšanu, un līdz ar to, jā, mēs varam teikt, ka darbinieks ir atkarīgs no darba devēja – ir manipulējams,” vērš uzmanību Miruškina.

Savukārt, ja viesstrādnieki vēlētos sūdzēt tiesā Latvijas darba devēju un atgūt, piemēram, neizmaksāto algu, bet uzņēmējs paspējis jau lauzt līgumu, automātiski anulējot vīzu, imigrantam ir jāatgriežas mājās un tiesvedība Latvijā ir jārisina attālināti no savas izcelsmes valsts. Ne visi to ir spējīgi darīt, tāpēc beigu beigās – vai nu viesstrādnieki pacieš ļaunprātīgu izmantošanu vai zaudē vīzu.