Ilgstošais karstums un sausums apdraud sējumus – daudzviet ražas zudumi būs neatgriezeniski

0 Komentāru

Ilgstoši valdošais karstums un sausums apdraud labības sējumus. Jau šobrīd ir skaidrs, ka daudzviet ražas zudumi būs neatgriezeniski. 

Nereti zemnieki dzīvo tālu prom no saviem laukiem. LNT Ziņas devās skatīties, kā sausums ietekmējis sējumus Dobeles novadu – Bikstos un Zebrenē. Aina paveras skarba. Ja mēnesi nav nolijusi ne pilīte, tad rezultāts ir gaužām bēdīgs – ziemas kvieši strauji dzeltē. Tie izkalst acīmredzami.

“Ja būtu bijis kāds lietus, pat ne pārāk liels, varbūt nebūtu ideāli, bet mēs neredzētu šitos trakos pleķus uz lauka. Ja te nenolīs, te pat neiet runa par pusi, te vienkārši nebūs, ko kult, ja tā turpināsies,” norāda z/s “Muldas” saimnieks Gatis Rāviņš.

Un, ja graudi būs, tie būs nekādi – smalki, pelavaini – bēdājas zemnieks. Tik ilgstošs sausuma periods piedzīvots vien sen atpakaļ. “1999. gadā, pirms 19 gadiem bija kas līdzīgs, bet tad mūsu saimniecība bija maziņa, vēl tikai paši saimniekošanas pirmsākumi bija, bet tagad ieguldījums ir daudzreiz lielāki tajā laukā, un tā skāde, ja neatnāk raža, arī daudz reiz lielāka. Zaļš vairs nepaliks, tas pārējais izdzīvos, ja būs lietus, bet tas, kas ir kritis, tas ir kritis,” saka lauksaimnieks.

Laika apstākļi zemniekus nelutina – lietavu un plūdu dēļ aizvadīts smags rudens, pavasarī tika secināts, ka rapsis izsalis un jāpārsēj. Lai gan ziemas kvieši labi pārziemoja, tagad sausums atkal ienes savas korekcijas. Nemaz nerunājot par vasarājiem – ar tiem pavisam slikti – nemaz nav sadīguši – lauki pliki.

Ilgstošo sausuma periodu zemnieki jau nodēvējuši par dabas kataklizmu, to labvēlīgi pārcietušas vien 10 % no visām sējplatībām visā Latvijā.

Vislabvēlīgākā situācija novērota Zemgalē, taču vien atsevišķos novados. Ietekme uz ražu būs visā Latvijas reģionā. Kopumā tiek prognozēts, ka ziemāju raža šogad varētu samazināties par 20-30 procentiem, bet vasarāju ražas zudumi būs vēl kritiskāki – vietām pat 80-90%.

“Šobrīd mūs skāris šis sausuma periods, pret šādu dabas risku mēs apdrošināties nevaram, te ir vajadzīga valsts garantija, valsts līdzdalība, lai apdrošinātāji šo risku apdrošinātu, bet ņemot vērā šo rudens un pavasara pieredzi, mums ir jātiekas ar zemkopības ministrijas vadību un jāpārrunā, kā mēs varam tomēr integrēt šo apdrošināšanu lauksaimniecības sektorā, lai būtu pasargāti no šiem dabas riskiem un, lai mēs nerunātu un nediskutētu turpmāk par kompensācijām vai tamlīdzīgiem mehānismiem,” skaidro “Zemnieku Saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Turklāt šādi laika apstākļi ir īpaši labvēlīgi, lai savairotos dažādi kaitēkļi. Un tās atkal jaunas galvassāpes lauksaimniekiem.
0 Komentāru