Komentāri
Ik gadu Rīgai iet secen daudzu miljonu investīcijas, ziņo asociācija
FOTO: LETA

Katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā, informē Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA).

Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta iesniegšanas brīža, norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt.

”Attīstītāju mērķis ir panākt, ka jauna projekta realizāciju var uzsākt jau tehniskā projekta stadijā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pirmo dokumentu iesniegšanas Rīgas pilsētas būvvaldē. Šobrīd tā no līdzšinējiem 9 – 12 mēnešiem ir ieilgusi līdz pusotra un diviem gadiem. Rīgas Būvvalde ir pārslogota smagnējā un birokrātiski sarežģītā būvniecības valsts regulējuma dēļ. Tas rada situāciju, ka netiek ievēroti lēmumu pieņemšanas termiņi, savukārt investoriem tas rada neuzticību par investīciju drošību,” piebilst Grīnvalds.

Šobrīd neadekvāti liels laiks tiek veltīts panākot projekta atbilstību Rīgas apbūves noteikumiem un dažādiem juridiskiem, piemēram, zemes apvienošanas vai sadalīšanas jautājumiem.

Attīstītāji atzīst par nesaprotamu pilsētas noteikto infrastruktūras nodevu, kas mazina vēlmi ieguldīt, jo vienlaikus attīstītājam pašam ir jānodrošina infrastruktūras izveide. Turklāt neatrisinātas ir problēmas ar pieslēgšanos Rīgas Ūdens tīkliem, kas ir birokrātiski sarežģīts, neparedzami dārgs process ar bezierunas prasībām segt kapitālsabiedrības visus izdevumus, neatkarīgi no tā, ka šo izbūvēto tīklu drīkstēs izmantot arī citi.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl