Ik gadu izbeidz tūkstošiem kriminālprocesu; Valsts kontrole pētīs, kādēļ “klibo” ekonomisko noziegumu izmeklēšana

4 komentāri

Valsts policijai (VP) sarežģītu krimināllietu izmeklēšana arvien mēdz būt liels izaicinājums. To iepriekšējo gadu revīzijās, analizējot neatrisinātos kriminālprocesus, konstatējusi arī Valsts kontrole (VK). Īpaši problemātiska ir ekonomisko noziegumu izmeklēšana.

Iekšlietu ministrs arī neslēpj, ka tas patiešām ir klupšanas akmens un to pārvarēt varēs, tikai atrodot naudu lielākām algām, ar kurām pievilināt augstāk kvalificētus izmeklēšanas speciālistus.

Kopumā pagājušajā gadā Valsts policija uzsākusi 36 517 kriminālprocesus, bet izbeigusi 4951. Biežākie iemesli – izmeklēšanas laikā izrādījies, ka nav nozieguma sastāva (3034), iesaistītās puses savā starpā izlīgušas (554), persona atbrīvota no kriminālatbildības (419), iesaistītais nav uzrakstījis iesniegumu (361), un tikai 20 kriminālprocesi izbeigti noilguma dēļ. Tas ir krietni mazāk nekā citus gadus.

Tomēr vēl aizvien policijā krājas tūkstošiem kriminālprocesu no iepriekšējiem gadiem, kuri gaida savu rindu uz norakstīšanu noilguma dēļ. Valsts kontrole revīzijā bija konstatējusi 2015. gadā uz noilguma pamata bija izbeigti 30% kriminālprocesu, 2016. gadā – jau 47%, tātad katrs otrais  noziegums palicis neatklāts. Precīzu informāciju par situāciju pērn solīts sniegt februārī – kā ierasts gadu no gada, tieši šajā mēnesī aktuālākā Iekšlietu dienestu informācija tiek apkopota un publiski analizēta. Iekšlietu ministrs uzsver, ka īpaši sarežģīta ir ekonomisko noziegumu izmeklēšana. Šo izmeklēšanu dokumenti krājas kaudzītē gadiem, bieži vien izčākst tieši noilguma dēļ.

“Jāskatās, kas veicinātu izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu. Tas, pie kā strādājam, ir kvalitatīva izglītība. Jābūt tehnoloģiskām inovācijām, lai var atklāt noziegumus, piemēram, analizējot ekonomiskos noziegumus,” norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Pati lielākā problēma – kvalitatīvu darbinieku trūkums. Klasiska tendence: jaunākie un spējīgākie izmeklētāji pāris gadus apgūst profesiju, lai gūtu respektablu darba pieredzi un ierakstu CV, un izvēlas doties uz labāk apmaksātiem amatiem, tostarp privātajā sektorā.

“Jābūt konkurētspējīgam atalgojumam. Ja policijā vai Finanšu izlūkošanas dienestā neesam spējīgi piesaistīt konkurētspējīgus darbiniekus, nekāda izmeklēšanas kvalitāte nepalielinās,” uzskata ministrs.

Pirms diviem gadiem – 2017. gada rudenī – Valsts kontrole publicēja revīzijas datus par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā. Toreiz secinājumi bija kritiski.

“Problēma ar policistu kompetenci, spēju savākt materiālus, gan arī kriminālprocesa uzraudzības problēma. Šī revīzija tika pabeigta, tika sniegti ieteikumi, un ieteikumu sniegšana turpinās. Šobrīd esam uzsākuši arī jaunu revīziju, kas uzsākta tieši par ekonomisko un finanšu noziegumu kriminālprocesiem, kur pētīsim šos ļoti nopietnos kriminālprocesus,” saka Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.

Kriminālprocesa noilgums atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma. Sevišķi smagiem noziegumiem noilgums ir 15 gau, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu. Smagiem noziegumiem noilgums ir 10 gadu, vienkāršiem kriminālprocesiem – divi gadi.

Tieslietu ministrs ir pārliecināts, ka lietas, kas gadiem ilgi tā arī nav izmeklētas, labāk norakstīt.

“Policijā tiek uzsāktas krimināllietas, un tieši gadiem netiek pabeigtas. Lietas, kas nav izmeklējamas, patiešām ir jāizbeidz. Nav ko krāt lietas un tērēt valsts līdzekļus. Lietas, kuras jāizbeidz, ir jāizbeidz, kuras jāizmeklē, tās jāizmeklē,” saka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Taču skaitļi satraucoši – no 2005. gada līdz šodienai Valsts policijas lietvedībā atrodas 160 tūkstoši neatklātu kriminālprocesu!