Iespēja Latvijas uzņēmējiem! Aizsardzības ministriju interesē Latvijā ražoti “droni”

1 komentārs
Iespēja Latvijas uzņēmējiem! Aizsardzības ministriju interesē Latvijā ražoti “droni”

Patronas un bezpilota lidaparāti – šo militārās preču ražošanai Latvijā ir liels potenciāls, uzskata aizsardzības ministrs. Līdz ar straujo militārā budžeta pieaugumu, Latvija būtu gatava iepirkt uz vietas ražotos produktus. Jau norit sarunas ar uzņēmējiem un zinātniekiem par iespējamo sadarbību. Tikmēr pamatīga spriedze un neziņa ir par NATO galvenā alianses spēlētāja – ASV – tālāko politiku Baltijas valstu aizsardzības stratēģijā, pēc rudenī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kas var pamatīgi mainīt reģiona drošību.

Karš Ukrainā ir licis sasparoties ne tikai Latvijas valdībai, atvēlot naudu militārās sfēras atdzīvināšanai. Latvijā bija plānots iegādāties ASV ražoto raķešu sistēmu Stinger, taču šis process ir garš un ietilpīgs, un pagaidām vērojama progresa nav.

Ukrainas karš rāda, cik nozīmīga ir gaisa izlūkošana – abas puses izmanto bezpilota lidaparātus. Ar tiem nosaka pretinieka pozīcijas, dod informāciju artilērijas vienībām. Precīza un ātra izlūkošana spēj sagraut pat visstabilākās pretinieka pozīcijas. Ukraina attapās par vēlu. Neatlika nekas cits, kā pašiem pilsoņiem saviem spēkiem  vākt naudu un būvēt militāros “dronus”, ar ko sīkāk var iepazīties te:

 

Militāros bezpilota lidaparātus nākotnē vairumā cer iegādāties arī Latvijas armija. Vēl jo vairāk – cerības ir ierīces pirkt no Latvijas ražotājiem! Raimonds Bergmanis, Aizsardzības ministrs (ZZS):

Ādažos bija liela tikšanās ar uzņēmējiem. Viņi bija ļoti ieinteresēti sadarboties visdažādākajās jomās. Kaut vai munīciju ražot. Nav izslēgts, ka varētu ražot arī ”dronus”. Mums ir labi piemēri – kaut vai AirDog, kas ir pazīstams visā pasaulē šajā segmentā. Sarunas notiek ar augstskolām, zinātniekiem. Esam nosprauduši vadlīnijas, kas mums liekas interesantas.

Viena lieta ir ieroči un modernizācija, bet vēl svarīgāka – kopējā kolektīvā drošība. Pat līdz zobiem apbruņota Latvijas armija būs bezspēcīga, ja tai nepalīdzēs pārējās NATO valstis. Pavasarī pamatīgu ažiotāžu radīja ciešā Latvijas militārā partnera, Anglijas sabiedriskā medija BBC mākslas filma par separātistu apvērsumu Latgalē. Ņemot vērā eiroskeptiķu uzvaru Lielbritānijā, loģiskas ir bažas par angļu attieksmi pret NATO un kolektīvo aizsardzību. Lielbritānijas vēstnieks gan steidz mierināt, ka no NATO angļi nebūt negrasās izstāties. Endrū Sopers, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā:

Gribu pateikt pavisam skaidri – Lielbritānija ir absolūti uzticīga NATO, un aizstāvēs tās dalībvalstis. Mums ir bataljons 500 cilvēku sastāvā, kas ir izvietots Igaunijā. Plāns ir nodarbināt viņus visā Baltijas reģionā, iesaistot militārajās mācībās, arī ar jūsu karavīriem.

Satraukumu radījušas arī ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumi, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm, ASV no sākuma vērtēs, vai Baltija ir izpildījusi saistības pret NATO. Militārais zinātnieks Kārlis Krēsliņš pauž viedokli, ka nav dūmu bez uguns – liela daļa ASV vēlētāju piekrīt odiozajam politiķim:

Saprotams, ka ir grūti skaidrot vēlētājiem – 70% no NATO budžeta ir jūsu nauda. Bet citas valstis negrib pat 1% lāgā dot. Tas signāls ir pareizs. Ja norunājām, tad vajag pildīt pienākumus. Grieķijai ir ekonomiskā krīze – viņi pilda. Igaunija pilda, arī Latvija nolēmusi uz 2018. gadu sasniegt 2% no IKP.

Tieši ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti var radīt jaunas vēsmas ģeopolitikā un Krievijas – NATO attiecībās, uz kuru robežlīnijas atrodamies gan mēs, gan pārējās Baltijas valstis un Polija.

Foto

Video