7 komentāri

Policijas akadēmijas likvidēšana bija smaga kļūda, un tās negatīvās sekas redzamas Valsts policijas pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes kritumā un nekompetencē, – tā šodien uzsvēra atsevišķi Saeimas deputāti un atzina arī ģenerālprokurors. Valsts policijas šefam nācās šodien atbildēt uz virkni jautājumu.

Par Valsts kontroles atklāto neapmierinošo situāciju Valsts policijā ar pirmstiesas izmeklēšanas vājo kvalitāti šodien skaidroties uz Saeimu deputāti izsauca policijas priekšnieku Intu Ķuzi un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Dimitriju Trofimovu. Izskan nopietnas bažas, ka gada laikā policija spēj pabeigt tikai 30% no uzsāktajiem kriminālprocesiem un nonāk līdz rezultātam. Piemēram, pērn vispār 47% no pabeigtajiem kriminālprocesiem bija tādi, kuros pēc būtības jau iestājies noilgums.

Elita Krūmiņa
Valsts kontroles vadītāja

Mēs redzam, ka tas viss ir rezultējies ieilgušos kriminālprocesos, ilgstoši nav rezultāta, kam tur būtu jābūt, ir liels neizskatīto lielu uzkrājums – tas viss, kas nebūtu vēlams mūsu valstij.

Problēmas šodien uzsvēra arī ģenerālprokurors, akcentējot pārāk lielo nekompetenci Valsts policijā, piemēram, nekvalitatīvi savākti pierādījumi vai nepietiekami veikta pirmstiesas izmeklēšana.

Ēriks Kalnmeiers
Ģenerālprokurors

Veicot neatliekamās izmeklēšanas darbības, var pierādījumus sabojāt tā, ka tur vairs neko nevar glābt. Tas sevišķi attiecas uz notikuma vietas apskati; ja ir izņemti kādi pierādījumi nepareizi pretēji likuma prasībām, tad otrreiz viņus izņemt vairs nevar. Līdz ar to pastāv risks, ka šādā veidā tiek zaudēti vērtīgi pierādījumi. Diemžēl tā ir ikdiena.

Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti neielaidās asās vārdu pārmaiņas ar Valsts policijas šefu un arī neizteicās, ka Ķuzis būtu jānomaina, bet tā vietā atsevišķi deputāti vainoja ekonomiskās krīzes laika valdības lēmumu likvidēt Policijas akadēmiju.

Jānis Ādamsons
Saeimas deputāts, “Saskaņa”

Tā problēma sākās 2009. gadā, likvidējot vienīgo iestādi, kas gatavoja speciālistus visās nozarēs, tai skaitā specdienestu un operatīvos darbiniekus. Likvidējot Policijas Akadēmiju mums nav mācību iestādes, kas gatavo profesionālus kadrus. Jau būs pagājuši 10 gadi, bet neviens neplāno šo problēmu risināt.

Arī ģenerālprokurors atzīst, – ja ne tieši Policijas akadēmijas atjaunošana, taču jaunas izglītības iestādes izveide būtu svarīgākais, lai uzlabotu policijas izmeklētāju kompetences līmeni. Viņš gan neizprot, kāpēc politiķi izliekas to neredzam.

Ēriks Kalnmeiers
Ģenerālprokurors

Sākotnēji uz to vispār nebija nekāda reakcija, ņemot vērā kaut vai Policijas akadēmijas likvidēšanu 2010. gadā, kad nekas pilnvērtīgs netika radīts, lai aizstātu šo mācību iestādi, profesionāli policisti nekur netika sagatavoti. Tas pats attiecas uz atalgojuma jautājumu risināšanu.

Valsts policijas priekšnieks atzīst problēmas ar pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un tajā vaino, ka 40% izmeklētāju ir bez juridiskās izglītības, un tās arī esot sekas Policijas Akadēmijas likvidācijai.

Ints Ķuzis
Valsts policijas priekšnieks

Mēs praktiski ņēmām cilvēkus, tā teikt, no ielas un viņi tādā kā lidojumā mācījās par izmeklētājiem, un tie arī ir šie 40%. Bet jau no pagājušā gada mēs pieņēmām to, ka vairs nepieņemam izmeklētājus, kuriem nav juridiskās izglītības.

Tāpat Ķuzis skaidro, ka tuvākais darbs situācijas uzlabošanai būs vienotu izmeklēšanas kritēriju ieviešana. Proti, lai arī Krimināllikums valstī ir viens, tomēr katrā iecirknī atšķiroties izmeklētāja, tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora savstarpējā sadarbība. Esot jāpalielina prasības. Tikmēr Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs par primāro uzskata lūgt Tieslietu ministrijai sagatavot priekšlikumus vienkāršot Kriminālprocesu un daļu no pārkāpumiem pārkvalificēt kā administratīvi sodāmus.

Ainars Latkovskis
Saeimas Iekšlietu komisijas vadītājs, “Vienotība”

Mazās zādzības, mazie noziegumi, kurus varētu dekriminalizēt, tiešām vienkāršot. Lielākā daļa šo milzīgo lietu, kur, piemēram, Rīgā uz vienu izmeklētāju ir pat 500 lietas, daļa no tām ir maznozīmīgas – zādzības veikalos, un tas viss vel pārējo sistēmu līdzi, samazina ātrumu izmeklēt citas nozīmīgas.

Šobrīd vidēji gadā Valsts policija ierosina 45 tūkstošus lietu, taču visā valstī ir vien tikai 900 izmeklētāju. Turklāt simtiem vakanču palikušas neaizpildītas.

TOP komentāri

  • Ty
  • Robins Huds

    Robins Huds

    Jasak ir normals atalgojums maksāt specialistiem,lai tiem nav jastrada divos darbos un policista darbs javeic kaut kadas labdaribas vārdā!!
    Baidos ka lidzigi ka izgliītibas sistēma ir kaudze mistisku papīru kas jāraksta rakstišanas pēc kas arī novānija tieshas pamatfunkcijas darbības....
    Papīri kas nevienam nav vajadzigi...
    Tad arijau varēs prasīt rezultātus un kvalitāti!!
    P.s. uz aizvāciet tas kameras no policistiem,laujiet viniem stradat nevis taisiet "realitates shovus"!!
  • s

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl