“Iedzīvotāji noteikti to jutīs!” Latvijā sākas pēdējos gados plašākā ceļu remontu sezona

2 komentāri
“Iedzīvotāji noteikti to jutīs!” Latvijā sākas pēdējos gados plašākā ceļu remontu sezona
Foto: f64

Klāt ir maijs – un tas nozīmē, ka sākušies ceļu remonti. Autovadītājiem jārēķinās ar krietni ilgāku ceļā pavadīto laiku. Šogad remonti solās būt plašāki nekā pērn – tiem tērēs lielāko nudas summu aizvadīto desmit gadu laikā.

Lielākoties tā ir Eiropas nauda, kas šim mērķim mums pieejama vairs tikai divus gadus.

Pierīgā lielākie satiksmes ierobežojumi ir Mārupē. Šeit autovadītājiem jārēķinās ar pamatīgu nīkšanu, jo notiek Daugavas ielas pārbūves darbi. Šeit ir ieviesti ātruma ierobežojumi, kā arī divos posmos satiksme tiek regulēta ar luksoforiem.

Līdzīgi brauktuves par būvlaukumiem jau ir pārvērstas Salaspilī uz tilta pār Rīgas HES, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne un citviet. Taču šobrīd ir uzsākta tikai viena trešā daļa no visiem šovasar paredzētajiem darbiem.

Jānis Lange
VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs

Darbi visaktīvāk uzsāksies tagad – maija mēnesī, jūnijs, jūlijs, augusts, arī, kad strādās uz grants segumiem. Iedzīvotāji noteikti to jutīs, ka darbi šogad tiešām būs masveidīgi.

Šis gads būtiski atšķiras no citiem, jo tiks sakopti netipiski daudzi valsts vietējās nozīmes autoceļi ar grants segumu. Tāpat īpaši gaidīts notikums ir viena no vissliktākajā tehniskajā stāvoklī esošā – Veclaicenes šosejas Bērzkroga posma rekonstrukcija, kā arī Sēnītes šosejas pārbūves uzsākšana. Par gludiem ceļiem pie mums šogad tiks tērēts neierasti daudz – kopā vairāk nekā 300 miljoni eiro.

“Mēs šobrīd varam runāt, ka vēl lielāks finansējums bija tikai 2008. gadā. Varam teikt, ka pēdējo 10 gadu laikā lielākais finansējums, ja mēs saskaitām kopā valsts finanses un Eiropas Savienības fonda līdzekļus,” uzskaita Lange.

Taču 2020. gadā Eiropas fondu naudu Latvija būs iztērējusi. Plānot remontdarbus, iztiekot tikai ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem, būs liels izaicinājums.

Tālivaldis Vectirāns
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors

Tas tiek šobrīd svērts un vērtēts, kā iet ar citiem, kādas ir iespējas. Cik kritiski mēs varam būt uz to, ko mēs varam no citām neapgūtajām iespējām saņemt. Bet šobrīd pateikt būtu zīlēšana kafijas biezumos.

Vectirāns nenoliedz, ka būtu patīkami, ja Latvijā valdība ceļu labiekārtošanu turētu tikpat augstā vērtē, cik lietuvieši, un no valsts budžeta atvēlētu lielāku kumosu. “Tas ir aprēķināts, cik mums vajag optimāli. Optimāli ap 400-450 miljoniem, lai mēs vispār uzturētu savu ceļu tīklu un nepasliktinātu.”

Taču Latvijā šogad no valsts maciņa šim nolūkam atvēlēti mazāk nekā 200 miljoni eiro, tikmēr Lietuvā – divtik vairāk.