1 komentārs

Vairāk nekā 34 000 Latvijas iedzīvotāji kādreizējās Rīgas fondu biržas, kas tagad saucas ”Nasdaq”, depozitārijā nav interesējušies par savām akcijām, kas savulaik pirktas par privatizācijas sertifikātiem. “Pamesto akciju” vērtība šobrīd sasniegusi ap 10 miljoniem eiro, bet par tām uzkrātas dividendes – 5 miljonus eiro.

Raidījums “LNT Ziņu Top 10” aplēsis, ka vidējā summa, kurai cilvēki nenāk pakaļ, ir aptuveni 440 eiro. Tātad dažiem tie var būt vairāki desmiti vai simti, bet citiem – tūkstoši eiro. Nekā citādi kā depozitārijā klātienē uzzināt informāciju par akcijām nevar. Ne valsts, ne birža neko papildu nedara, lai cilvēkus personīgi informētu par vērtspapīru vai naudas esamību, jo tas prasītu papildu ieguldījumus.

Arī kopumā Latvijā ir palicis maz cilvēku, kas aktīvi iegulda akciju tirgū, kā arī ļoti sen biržā nav rādījušies labi, jauni uzņēmumi. Eksperti uzskata, ka tas ir viens ar otru saistīts – ja nav vistas, tad nav olu, un otrādi. Bet līdz ar to ir būtiski novājināta kopējā vērtspapīru tirgus telpa – palicis ļoti maz brokeru un konsultantu, kas investoriem vai emitentiem var palīdzēt darboties akciju tirgū. ”Nasdaq” biržu dati liecina, ka apgrozījums ar Latvijas uzņēmumu akcijām biržā daudzus iepriekšējos gadus bijis katastrofāli zems, pērn tas sasniedza antirekordu – 13,8 miljonus eiro. Pēdējo reizi ar 100 miljonu atzīmi tas varēja lepoties pirms desmit gadiem. Kritums kopš treknajiem gadiem bijis arī Tallinas un Viļņas biržā, tomēr tur aktivitāte ir trīs līdz dažbrīd pat 11 reizes lielāka nekā pie mums. Piemēram, pērn Tallinas biržā akcijas tirgotas 159 miljonu eiro apjomā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēdējo reizi Rīgas biržas saraksti papildināti 2004. gadā ar AS ”SAF Tehnika” akcijām. Jaunu emitentu ienākšanu pamatīgi bremzēja bankas, uzņēmumiem dāļājot lētus kredītus un tādējādi nokaujot motivāciju piesaistīt naudu biržā. Lai gan daudzi Rīgas biržu jau sen norakstījuši kā mirušu, tomēr biržas vadītāja tam nepiekrīt un prognozē, ka Rīgas biržā aktivitāte nākamajos gados pieaugs. ”Ir uzaugusi jauna uzņēmumu paaudze. Ar jaunu domāšanu, ar jaunām ambīcijām, ar pilnīgi citu izpratni par to, kā finansēt uzņēmuma attīstību,” saka biržas “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viens no nelieliem katalizatoriem biržas atdzīvošanai šogad bija kosmētikas ražotājs ”Madara”, kas par ienākšanu kapitāla tirgū bija domājis piecus gadus un tam gatavojās pusotru. Uzņēmuma līdzīpašnieks skaidro, ka nauda bija vajadzīga straujai attīstībai, bet iespējas aizņemties bankā bija jau izsmeltas. Birža likās piemērota vairāku iemeslu dēļ – iespēja uzlabot reputāciju, iespēja par akcionāru kļūt jebkuram, kurš tic uzņēmuma stāstam.

“Kļūšana par publisku uzņēmumu, piesaistot naudu caur biržu, esošajiem īpašniekiem nerada nekādus draudus, ka viņiem būtu no šī uzņēmuma jāaiziet. Ja salīdzina ar riska kapitāla fondiem, kuri pēc trīs, pieciem gadiem vēlas no uzņēmuma iziet. Bieži, ja līdzšinējie akcionāri nevar izpirkt […], tad spiesti iet līdzi fondam, pārdot savas daļas,” stāsta AS “Madara Cosmetics” līdzīpašnieks Uldis Iltners.

Lai gan pēdējās dienās pensiju fondi sūkstās, ka nav Latvijas uzņēmumu, kuros investēt pensiju miljardus, tomēr AS “Madara Cosmetics” gadījums apliecināja, ka lielajiem, piemēram, ”Swedbank” vai ”SEB bankas” pensiju fondiem šīs akcijas nemaz tik ļoti neinteresēja. Esot bijušas par maz un par dārgu. Vienlaikus pensiju fondi cer, ka savus lielos uzņēmumus, kas varētu pamatīgi iedzīvināt Latvijas akciju tirgu, biržā laidīs valsts. Un valsts esot gatava palīdzēt biržai augt, – tā raidījumam atzina ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). ”Jā, viennozīmīgi, ka jā. Šeit ir runa par naudas piesaisti, pie tam pārsvarā orientējoties uz mūsu Latvijas iedzīvotāju piesaisti, bet vārds akcijas, vārds birža daudziem asociējas – valsts pa kluso kaut ko grib pārdot. Nē, valsts neko negrib pārdot.”

Tomēr premjers nesola, ka biržā varētu sākt kotēt daļu ”Latvenergo”, lidostas ”Rīga”, ”Latvijas Pasta”, ”Latvijas Valsts mežu” vai ”Latvijas Dzelzceļa” akcijas, jo tie saskaņā ar likumu noteikti kā neprivatizējami uzņēmumi. “Sarakstā, šobrīd jau es mazliet variēju, bet tas noteikti varētu būtu ļoti interesanti ieguldītājiem, ir gan “Latvijas Loto”, piemēram, kuram ir labi ienākumi. Es domāju, ka varam runāt par “Conexus Baltic Grid”, tas ir, Inčukalnu, pēc tam, kad būs nostabilizēta struktūra,” saka Kučinskis. Vēl diskusijas varētu būt par ”Lattelecom” un ”Latvijas Mobilo telefonu”, bet pēc tam, kad kļūs skaidrs, ko pēc valsts atteikuma apvienot abus uzņēmumus darīs privātais akcionārs ”Telia”.

Foto

 

TOP komentāri

  • Qeen
    0 0 0

    Qeen

    jānīt un tu vēl tici tam lielajam resnajam onkulim kurš ar platu smaidu sniedz tev cukurgailīti?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl