Iecavu apsēduši krauķi – Dabas aizsardzības pārvalde iesaka izmantot lielus lietussargus

5 komentāri
Iecavu apsēduši krauķi – Dabas aizsardzības pārvalde iesaka izmantot lielus lietussargus
Foto: f64

Iecavnieki, kuriem nepatīk krauķu mēsli, var lietot lietussargus, norāda Dabas aizsardzības pārvaldē. Jau vēstīts par Iecavas domes šajā pavasarī sākto cīņu pret krauķiem, nojaucot viņu ligzdas. Taču, kā jau ornitologi prognozēja, putni ir uzvijuši jaunas mājvietas un turpina vairoties. Pašvaldība lūgusi dabas aizsardzības pārvaldes palīdzību, bet saņemts atteikums.

Melno krauķu skaits Iecavā sāka manāmi pieaugt pirms vairākiem gadiem. Aptuveni aprēķini liecina, ka krauķu ligzdu skaits sasniedzis jau vairāk nekā 200.

Šajā pavasarī Iecavas vadība, saņemot atļauju no Dabas aizsardzības pārvaldes, plānoja noņemt 200 ligzdu. Taču ilgā saskaņošanas procesa dēļ līdz ligzdošanas sezonas sākumam aprīlī laika nepalika daudz un izdevās noņemt vien daļu ligzdu.

Sastapto iecavnieku domas dalās – dažiem putni traucē, dažiem ne, taču visi ir pārliecināti, ka putni visdrīzāk ir uz palikšanu.

“Labāk novākt. Novāca un atkal – viss pa jaunam. Paskaties, kāds bruģis, skaņa arī nav patīkama,” saka iecavnieces Inese un Silvija.

“Tā problēma tikai saasinās. Vai nu viņi to koloniju ierobežo, vai nu pārdislocē uz citu vietu,” norāda vietējais iedzīvotājs Romualds.

“Jāsadzīvo, nav tik traki. Man īpaši netraucē, tā kā es no rīta eju. Ir bail, ka neuzkakā kāds, bet īpaši nē,” saka iecavniece Anita.

Iecavas pašvaldība atzina, ka ar krauķu problēmu tā netiek galā. Tāpēc nesen nosūtīja jau kārtējo vēstuli Dabas aizsardzības pārvaldei ar lūgumu palīdzēt vai vismaz ieteikt ko darīt vēl bez ligzdu nojaukšanas.

Ornitologi jau brīdināja, ka Iecavā no parka krauķus prom dabūt nebūs vienkārši. Arī Dabas aizsardzības pārvaldē norāda, ka iecavniekiem ar melnajiem putniem nāksies sadzīvot, jo nekādas drastiskākas metodes cīņā ar krauķiem viņi nepieļaus. “Ķert, izšaut, vest kaut kur… Nē, tādu mēs pilnīgi noteikti neatbalstīsim,” norāda DAP Monitoringa un plānojumu daļas vadītāja Sintija Martinsone.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve un ornitoloģe norāda, ka krauķiem darīt pāri viņi neļaus. Viņa piebilst, ka tāpēc vien, ka krauķi ir līdzīgi vārnām, tie nebūt nav tie paši putni. Ja vārnas mitinās gandrīz visā valstī, tad krauķi tikai retās vietās, un Iecava ir viena no tām retajām vietām.

“Daļai cilvēku tā būtu laba reklāma par to, ka šeit var atnākt un pavērot šādu koloniju, kas nav visur Latvijā sastopama. Savukārt tiem cilvēkiem, kuriem tas ir traucēklis, viņiem ir iespēja izvēlēties iet citu ceļu vai arī, ejot pa parku, var lietot lietussargu,” norāda Martinsone.

Krauķu lielākās kolonijas Latvijā sastopamas Iecavā, Bauskā, Saldū un Dobelē. Citās pilsētās to skaits ir krietni mazāks. Tā vien izskatās, ka Iecavai nāksies kļūt par krauķu galvaspilsētu Latvijā.