Iebildes par nākamajā budžetā paredzēto finansējumu izglītībai izsaka gan pašvaldības, gan skolotāji

2 komentāri

Saeima sākusi revidēt budžeta likumu. Atbildīgā komisija šodien pieķērās izglītības nozares finansējumam. Visstrīdīgākie temati – par pedagogu algu pieauguma dinamiku un par to, kā turpmāk būtu finansējams skolēnu brīvpusdienas.

Izglītības ministrija nākamā gada budžetā grib iestrādāt risinājumu, ka valsts un pašvaldības uz pusēm segtu brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem. Šobrīd likums nosaka, ka pirmajām četrām klasēm ēdināšanu apmaksā valsts – ik gadu ministrija tam tērē nepilnus 20 miljonus eiro.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) komisijas deputātiem norādīja, ka ēdināšanā būtu solidāri jāpiedalās arī pašvaldībām, jo ministrijas primārā funkcija ir izglītības saturs. Turklāt liela daļa pašvaldību, mēģinot piesaistīt skolēnus, brīvpusdienas nodrošina līdz pat vidusskolas beigšanai.

“Šobrīd esam runājušas ar 45 pašvaldībām, no tām trīs pašvaldības ir tādas, kas bērnus barojušas tikai no 1.-4. klasei, plus sociāli maznodrošinātos. Jā, atsevišķām pašvaldībās tas būs papildus slogs,” norāda ministre.

Taču vietvaru pārstāvji bažījas, vai tām pietiks līdzekļu, kopumā brīvpusdienām no pašvaldību makiem būs jāatvēl nepilni 10 miljoni eiro.

“Jā, kā arguments skan no ministrijas, ka pašvaldības ēdina vairākas klases, jā, mums ir arī pašvaldības, kas ēdina līdz pat 12. klasei, taču tas nav arguments, lai valsts nepildītu savu pieņemto likumu,” saka Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Savukārt pedagogu arodbiedrība nav mierā, ka nākamā gada budžetā nav atvēlēti 9 miljoni eiro, kas ir vajadzīgi, lai no septembra skolotāju algas pieaugtu par 40 eiro. To paredz arī likumā apstiprinātais algu paaugstināšanas grafiks.

“Nevienā brīdī nav teiks, ka valdība ir atkāpusies no domas par to, ka 2020. gada septembrī kāpinājuma grafiks tiks ievērots. Diemžēl fiskālā telpa un prioritātes neļauj tam uzreiz atvēlēt finansējumu, kas ir nepieciešams, vēl deviņi miljoni eiro apmērā,” teic Šuplinska.

Tomēr pedagogu arodbiedrība cer, ka šo summu varētu iegūt no nesen Valsts kasē ieskaitītajiem, konfiscētajiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem no Ukrainas.  “Mēs vēršam uzmanību tiesas lēmumam, kas ir par 29 miljoniem eiro, kas ir šie noziedzīgi iegūtie līdzekļi, tāpēc mēs lūdzam daļu no šiem līdzekļiem nodrošināt pedagogu darba samaksas grafika izpildei,” pauž pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Tāpat arodbiedrība vērsa deputātu uzmanību, ka budžetā nav paredzēta nauda augstskolu mācībspēku atalgojumu celšanai jau no nākamā gada janvāra, kā tas likumā bija paredzēts.