IDB ceļ trauksmi par korupciju iekšlietu struktūrās: ieviestie kontroles mehānismi nedarbojas

6 komentāri

Bet tepat Latvijā Iekšējās drošības birojs (IDB) ceļ trauksmi par nemainīgo korupcijas līmeni Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs. Turklāt augstākais korupcijas līmenis joprojām konstatēts starp likumsargiem, kuru pienākumos ir satiksmes drošības uzraudzība.

IDB nepilnu piecu gadu laikā izmeklējis 69 kriminālprocesus par kukuļošanu – no tiem lielākā daļa par Valsts policijas amatpersonu iespējamo korupciju. Dienestā atklāj, – situācija neuzlabojas.

“IDB, konstatējot šādus riskus, regulāri nosūta, piemēram, preventīvas vēstules iestāžu vadītājiem, tāpat katru gadu šī problēma tiek runāta mūsu ikgadējās konferencēs. Joprojām trūkst šo kontroles pasākumu, jo mēs redzam, ka šīs situācijas būtībā gadu no gada nemainās un viss turpinās, vajadzētu sistemātiskas pārmaiņas, lai novērst šo iespēju,” skaidro IDB priekšnieka palīdze Diāna Petersa.

Izmeklētāji bieži sastopas ar situācijām, kad amatpersonas ņem kukuļus, piemēram, lai kādam par labu izbeigtu krimināllietas. Tomēr visaugstākie korupcijas rādītāji joprojām esot ceļu policijā.

Izmeklējot kriminālprocesus un veicot resoriskās pārbaudes, IDB saskaras ar situācijām, kad patruļmašīnās tiek apzināti apturēti vai traucēti videoieraksti, tāpat policisti neizmanto pie formastērpa piestiprināmās videonovērošanas kameras.

“Šo kameru darbība tiek traucēta vai apstādināta, līdz ar to izmeklēšanā nav šo pierādījumu. Tas, ko mēs esam konstatējuši, ka pārsvarā kukulis tiek pieprasīts par dažādiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, lai netiktu noformēts protokols vai tiktu mīkstināts sods,” norāda IDB priekšnieka palīdze.

Nesen IDB nodevis prokuratūrai kriminālvajāšanai kārtējo lietu: “Šajā gadījumā kukulis tika pieprasīts par to, lai nenoformētu protokolu par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā. Naudas apmēri? Vairāki simti eiro.”

Valsts policijā nenoliedz, – problēmas ar korupciju pastāv. Policija veicot kontroles iespēju robežās. “Mēs varam pieņemt kritiku, bet skaidrs, ka arī tās iespējas no policijas puses ir ierobežotas. Protams, arī komandieru un tiešo priekšnieku uzdevums ir kontrolēt, bet policijas uzdevums jau noteikti ir arī sniegt pakalpojumu sabiedrībai, reaģēt uz likumpārkāpumiem. Un īsti nebūs pareizi, ja mēs to vien darīsim, kā sēdēsim un veiksim šo te monitoringu,” saka VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš arī norāda uz akūto finansiālo un cilvēkresursu trūkumu dienestā: “Nedrīkst neatzīmēt tādu problēmu kā atalgojums. Skaidrs, ka konkurētspējīgs atalgojums ir tas, kas cilvēku var motivēt un mazināt šos te riskus, lai šādas situācijas nebūtu. Mēs visi labi saprotam, ka situācija ir jāmaina ne tikai no kontroles puses, bet arī, cilvēkam radot šādu atalgojumu, kas viņu atturēs un mazinās šādus te riskus.”

Vienlaikus policijai trūkstot arī tehniskā nodrošinājuma. Proti, policijas ieskatā, situāciju varētu uzlabot, ja visiem policijas darbiniekiem, kas pilda amata pienākumus, būtu ķermeņa kameras – šobrīd ar tām esot nodrošināta tikai trešdaļa policijas darbinieku.

IDB secinājumi šodien izraisīja nesaskaņas starp iekšlietu ministru un premjeru. Sandis Ģirģens (KPB LV) kritizēja valsts nespēju sniegt pienācīgu atbalstu nozares sakārtošanai. Viņš arī sūrojās, ka Ministru prezidents nevēlas ar viņu tikties. Tikmēr premjera birojs norādījis, ka Ministru prezidents vienmēr esot atsaucies ministru lūgumiem tikties. Vakar esot saņemts tikšanās pieprasījums no iekšlietu ministra un tikšanās tuvākajā laikā notikšot.