Hokeja ripa pret sēņu grozu! Kurš no abiem atzīts par latviešu nacionālo sporta veidu! PIEDĀVĀ BETEODATI.LV

0 Komentāru

Katrs kārtīgs latvietis noteikti kaut reizi ir fanojis par hokeja maču kādā no pasaules čempionātiem! Bet tikpat labi katrs kārtīgs latvietis reizi dzīvē ir paņēmis rokās pītu groziņu un devies mežā sēņot, pēc tam sacenšoties ar veikumu, cik tad katram ir sanācis atrast šos meža dārgumus!

Saskaņā ar informatīvi izklaidējošā portāla beteodati.lv* un pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultātiem Latvijas iedzīvotāji pirmajā vietā kā Latvijas nacionālo sporta veidu ierindojuši hokeju. Otrajā vietā ir atbilžu variants ”īdēšana par to, cik grūta ir dzīve”, bet trešajā – basketbols.

Kā pārējie atbilžu varianti aptaujas dalībniekiem tika piedāvāti: sēņošana, florbols, futbols, makšķerēšana, orientēšanās un volejbols. Šie atbilžu varianti diemžēl palika ”aiz strīpas”, kaut gan ceturtās vietas ieguvējs – sporta veids ”sēņošana” –, šķiet diezgan populārs, jo patiešām, kurš savā dzīvē nav sēņojis.

Salīdzinot šīs atbildes tieši konkrētās vecuma grupās, par hokeju kā nacionālo sporta veidu visizteiktāk balsoja vecumā no 25 līdz 44 gadiem. Taču atbilžu variants ”īdēšana par to, cik grūta ir dzīve” visspilgtāk iezīmējās vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem. Savukārt atbilžu variants ”sēņošana” populārs izrādījās tieši vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Bet vecāka gadagājuma cilvēki, proti, vecumā no 64 līdz 75 gadiem, vairāk atbalstīja atbilžu variantu ”basketbols”.

Kopā sanākot trim nopietni nenopietniem latviešiem – radio SWH rīta personībai, improvizācijas teātra ”Spiediens” aktrisei Sandai Dejus, improvizācijas teātra ”Spiediens” aktierim Jurim Kozlovskim un režisoram, ”Spēlmaņu nakts” speciālbalvas ieguvējam Jurijam Djakonovam – skaidrs ir viens, – viņi domā citādāk! Kā? Skaties augstāk pievienotajā video!

Par šādu sēņošanas popularitāti Latvijā nebija pārsteigti beteodati.lv eksperti, jo galu galā Latvijā ik gadus norisinās vairāki sēņošanas čempionāti, kas tiek pieteikti un pozicionēti gan kā lokālas sacīkstes novadu, pagastu un ciemu līmeņos, gan daudz nopietnāk – cēli nes ”Latvijas sēņošanas čempionāta” nosaukumu. Turklāt, Latvijas iedzīvotāji ir gatavi noskaidrot labāko valsts sēņotāju ne tikai ierastā kārtībā sēņojot dienas laikā, bet, lai sacīkstes padarītu izaicinājumiem un piedzīvojumiem bagātākas, Latvijā tiek organizēti arī Nakts sēņošanas čempionāti.

Sēņošanas sports ir populārs arī Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, ASV (Ilinoisa), Itālijā, turklāt dažās valstīs sēņu lasīšana netiek vis dēvēta par sēņošanu, bet gan par ”sēņu medībām”.

Uzziņai: Latvijā ir konstatētas vairāk nekā 500 sēņu sugas, no kurām par ēdamām ir atzītas 303 sēņu sugas. Sēņotāji visbiežāk lasa tikai kādas 20—30 no tām. Lielāko daļu sēņu pirms ēšanas ir nepieciešams vai ieteicams novārīt, bet dažas var ēst svaigas. Par neēdamām ir atzītas 243 sēņu sugas. Tās ir sēnes, kas nesatur indīgas vielas, bet tomēr satur vielas, kuras izdala nepatīkamu smaku vai arī ir rūgtas vai ar dedzinošu garšu savukārt par indīgām ir atzītas 33 sugas. Par psihoaktīvām var uzskatīt aptuveni Latvijas 15 sēņu sugas.

Iedzīvotāju web aptauja tika veikta iepriekšējā gada novembrī, aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

*BeteoDATI – sabiedrības viedoklis par nenopietni izklaidējošiem jautājumiem nopietnā interpretācijā sadarbībā ar SKDS.

0 Komentāru