“Gribu zināt, ko darīt X stundā!” Topošie rezerves karavīri stāsta, kādēļ pieteikušies apmācībām

4 komentāri
“Gribu zināt, ko darīt X stundā!” Topošie rezerves karavīri stāsta, kādēļ pieteikušies apmācībām
Foto: Edijs Pālēns/LETA

Students, žurnālists, liftu remontmeistars, uzņēmējs – tik dažādas profesijas pārstāv cilvēki, kuri šobrīd iziet pirmo rezerves karavīru apmācības kursu Alūksnes kājnieku skolā.

Viņi būs pirmie rezerves karavīri, kuru pagātne nav saistīta ar dienestu ne armijā, ne zemessardzē. Bet visus šos cilvēkus vieno mīlestība pret Latviju un gatavība nākt valstij palīgā, ja pienāks X stunda.

Alūksnes kājinieku skolā 40 cilvēki bez jebkādām iepriekšējām militārām zināšanām iziet mēnesi ilgu, intensīvu apmācības kursu, kura rezultātā viņi kļūs par armijas rezervistiem. Tā ir lieliska iespēja cilvēkiem, kuri negrib kļūt par profesionāliem karavīriem, bet grib krīzes situācijā būt gatavi aizstāvēt Latviju.

Ierindas mācība, pārvietošanās pa kaujas lauku, maskēšanās, ieroču apkope un šaušana  – tās visas ir iemaņas, kuru pamati topošajiem rezerves karavīriem jāspēj apgūt trīs nedēļās. Kaut apmācības ilgst četras nedēļas, ceturtā tiek pavadīta mežā, visu apgūto pielietojot praksē. Savukārt piektajā nedēļā tie, kuri apmācību būs izturējuši, varēs piedalīties vērienīgajās militārajās mācībās “Namejs”.

Māris Salenieks
seržants, brīvprātīgo rezervistu kursa priekšnieks

Viennozīmīgi viņi morāli ir gatavi visam, ko no viņiem prasa. Protams, katram ir savs iespaids, kā tas šeit notiks, bet ne ar ko īpašu viņi neatšķiras no tiem karavīriem, kas trenējas uz patstāvīgu dienestu bruņotajos spēkos.

Rezerves karavīri ir pirmie, kurus valsts sauktu palīgā bruņotajiem spēkiem krīzes stundā, kad izsludināta mobilizācija. Līdz šim rezerves karavīri bija tikai tie, kuriem ir militāra pagātne – dienests zemessardzē vai bruņotajos spēkos. Tagad par tādiem varēs kļūt cilvēki ar visdažādāko dzīves gājumu.

Piemēram, Jānis Ābols ikdienā remontē un pārbauda liftus. Rezerves karavīros viņš pieteicies, jo armija viņu vienmēr ir aizrāvusi. “No rīta pusseptiņos celšanās, visa diena pilna ritmā un tad vakarā pusvienpadsmitos gulēt.” Atbildot uz jautājumu, vai spēka visam pietiek, Jānis atbild apstiprinoši. “Nu, jā, jo ikdienā guļu piecas, četras stundas, tā kā šis ir tāpat kā karavīram”

Savukārt uzņēmējs Andrejs Andrejevs gribējis uz savas ādas izjust, kā tas ir – būt kareivim. “Tā kā es izstrādāju produktus savā profesionālajā darbībā, tai skaitā, skatos uz drošības un aizsardzības nozari, tad es gribu paskatīties uz viņu no gala lietotāja, tieši – kareivja puses. Un stundā X būs daudz vieglāk sadarboties ar bruņotajiem spēkiem, ja es ziņāšu, kā viņi funkcionē.”

Starp 40 rezervistiem, kas pirmie piedalās rezervistu mācībās, ir ne tikai visdažādāko profesiju, bet arī vecumu pārstāvji – sākot no 18 un beidzot ar teju 50 gadiem.

40 cilvēku kursā ir arī septiņas dāmas, piemēram, Judīte Ozoliņa, kura ikdienā strādā Kristīgajā radio un audzina dēlu. “Redzot šo aicinājumu, ka ir tāda iespēja, tiem kuriem nav tādas pieredzes, kuri varbūt tiešām arī nekad nedomā doties uz profesionālu dienestu, šī ir tāda, nu, tāds pilnīgs nullītes līmenis, no kura sākt, bet tomēr ar iemaņām jau apbruņoties un dzīvot dzīvi tālāk, zinot, ka kādā stundā, ja tāda pienāk, man ir skaidrs, kas notiek, kas jādara, kā jārīkojas, ka es varu būt noderīga savai Latvijai.”

Jāpiebilst, ka rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kurš kopā ar regulārajiem spēkiem un Zemessardzi veido Nacionālos bruņotos spēkus. 2015. gadā bruņotie spēki sāka aktīvu rezerves karavīru apmācību, bet tagad pirmoreiz apmācībai var pieteikties arī rezervisti bez militārām iemaņām. Bruņoto spēku vadība ar cilvēku atsaucību ir apmierināta.

Rezervi veido visi militārajam dienestam derīgie Latvijas pilsoņi vecumā līdz 55 gadiem, tostarp sievietes, kuras izteikušas šādu vēlmi. Mobilizācijas gadījumā viņi var tikt iesaukti militārajā dienestā.

4 komentāri