Graube: Mums pašiem jārūpējas par savas valsts aizsardzību

1 komentārs

Nacionālo bruņoto spēku vadībā šodien stājās ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, nomainot līdzšinējo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi.

Nu jau bijušā NBS komandiera Raimonda Graubes pēdējā īstā darbadiena bija vakar, kad viņš devās uz Ādažu bāzi, kur aplūkoja viņa laikā paveiktos un iesāktos būvniecības projektus, kā arī apmeklēja mācības ”Ziema”, kurās latvieši māca ASV karavīrus. Intervijā TV3 Ziņām Graube dalījās pārdomās par bruņoto spēku attīstību, kā arī ieskicēja savus nākotnes plānus.

Atskatoties uz Jūsu karjeras laiku, kas atmiņā palicis visspilgtāk?

Laikam es tādā filozofiskā līmenī – pats svarīgākais, kas ir noticis pēdējos gadus ir, ka mēs esam sapratuši, ka mums pašiem jārūpējas par savas valsts aizsardzību. Tā ir tāda ilga atziņa, jo, iestājoties NATO, mēs aizsardzības jomā bez maz vai visi sākām atpūsties, darot absolūto minimumu. Rūpējāmies par karavīriem, kas piedalās starptautiskās operācijās – tas bija mūsu pienākums, un to arī mēs darījām – ļoti profesionāli ekipējām un labi apmācījām, bet bijām aizmirsuši par pārējo – zemessardzi un valsts pašaizsardzību, uzskatot, ka kāds rūpēsies par mums. Nē, mums pašiem jārūpējas. Šīs pārmaiņas ir notikušas un no tām izriet visas pārējās – nodrošinājums, finansējums, ekipējums, intensitāte, arī attieksme – līdz ar to zemessargu karavīru attieksme par to, kas viņiem ir uzdots. Manā rīcībā ir statistika par pagājušo gadu. Pērn dienestu ir pametuši vismazāk karavīru pēdējo 10 gadu laikā. Tik maz nekad nav pametuši kā pagājušogad. Tātad grib dienēt.

Vai tas nozīmē, ka vērojams patriotisma pieaugums?

Es nedomāju, ka tas ir patriotisms, vairāk tā ir valstiskā domāšana, attieksme pret procesiem, attieksme par to, ka valstij esi vajadzīgs un valsts tā domā, visi pilsoņi tā domā. Tas ir ļoti ļoti svarīgi. Pilsoniskas valsts domāšana nav tikai pie mums. Arī brīvprātīgie, kas stājas Zemessardzē, ir tam apliecinājums. Nav runa par karavīriem, runa ir par mūsu visu attieksmi un izpratni par to, ka drošība ir viens no valsts pīlāriem. Ir ekonomiskā, sociālā daļa, diplomātiskā, politiskā un ir drošības pīlārs – tikpat spēcīgs un tikpat fundamentāls kā visi pārējie.

Vai Jums ir pārliecība, ka pēc NBS komandiera amata pamešanas viss turpināsies šajā virzienā?

Noteikti. Es, protams, citādā veidā to darīšu, es noteikti strādāšu pie kādiem sociāliem projektiem, pie lietām, kas veicina patriotismu, pie jauniešiem, ja tāda iespēja būs, jaunsargu atbalstam, ja varēšu ko darīt. Jā – tas ir virziens, kurā turpināšu strādāt. Pat ne strādāt – tas būs brīvprātīgs, ne maksas darbs. Tas būs veids, kā es kā pilsonis realizēšos.

Nākamnedēļ Jums vairāk nebūs jāiet uz darbu. Ko Jūs darīsit?

Tikko, starp citu, tikos ar vienu dāņu kolēģi – bijušo komandieri – kurš atvaļinājās pirms pusotra gada. Viņš teica – to Tu sapratīsi tikai tad, kad pamodīsies. Viņš man teica, ka es vēl to nezinu. Tā kā es gaidīšu to dienu, tad arī zināšu.

Bet plāni taču ir, grāmatas lasīt vai ar ģimeni laiku pavadīt vairāk…

Protams, protams, un vēl jau mēnesi es būšu formastērpā. Pilnā atvaļināšanās no formastērpa būs 28. februārī. Es strādāšu un atbalstīšu arī jauno komandieri, ja viņš uzskatīs to par vajadzīgu. Es noteikti ar mūsu sabiedriskajām organizācijām tikšos, ar veterāniem. Tur arī ir diezgan daudz ko darīt, lai mēs padarītu vienotākas un spēcīgākas šīs organizācijas.
Man ir iestrādes, un plānu man ir diezgan daudz. Tā nebūs, ka no rīta es gulēšu ilgi un neko nedarīšu. To es nevaru iedomāties.

Kādas domas ir par politikā iešanu?

Nē, nedomāju šobrīd, bet esmu jau teicis un godīgi teikšu, ka varbūt, ja kāda situācija būs, es ļoti stingri domāšu, kā es varu ko darīt… un nevis būt tikai un vienīgi kā tāds reklāmas stabs. Ja es ko darīšu, tad es to darīšu tāpēc, ka es zinu, ka to gribu. Bet tādu plānu šobrīd nav. Bet es arī nesaku nē, jo tas būtu diezgan negodīgi un nebūtu pareizi, ja es apgalvotu kategoriski nē. Bet es tādu plānu neveidošu. Es domāju, ka mani dzīve pati vedīs pareizā virzienā.

1 komentārs