Golubeva valdībai piedāvās žoga uz Latvijas‑Baltkrievijas robežas izbūvi uzticēt vienai valsts kapitālsabiedrībai

3 komentāri
Golubeva valdībai piedāvās žoga uz Latvijas‑Baltkrievijas robežas izbūvi uzticēt vienai valsts kapitālsabiedrībai
ZANE BITERE, LETA

Lai paātrinātu žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi, valdībai tiks piedāvāts lemt par šā darba uzticēšanu vienai valsts kapitālsabiedrībai, šorīt intervijā TV3 raidījumā ”900 sekundes” atklāja iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Viņa norādīja, ka patlaban situācija Baltkrievijas pierobežā ir relatīvi mierīga, taču, zinot, ka Polijā aizvien tiek novērsti masveidīgi mēģinājumi iekļūt kaimiņvalstī, nevar garantēt, ka situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas nemainīsies.

Golubeva skaidroja, ka saskaņā ar valdības lēmumu žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas būvniecība paredzēta 2022. un 2023. gadā. Ministre uzskata, ka būvniecības procesu iespējams paātrināt.

“Esmu diezgan pārliecināta, ka, ja nevis darbu veicējus meklējam privātajā tirgū, bet uzticam to vienai valsts kapitālsabiedrībai, tad būs ātrāk,” sacīja politiķe, pagaidām gan neatklājot, par kuru valsts kapitālsabiedrību runa.

Šo ideju viņa varētu iesniegt Ministru kabineta vērtēšanai jau nākamajā nedēļā.

Kā ziņots, Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai pagaidu dzeloņstiepļu žogu plānots izbūvēt līdz novembra vidum, liecina Iekšlietu ministrijas otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā prezentētie materiāli.

Kopējais piegādājamais dzeloņstiepļu apjoms ir 111 kilometri. Pirmie 17 kilometri piegādāti 7. oktobrī. Līdz 14. oktobrim jānotiek 37 kilometru dzeloņstiepļu piegādei, bet līdz 22.oktobrim – 36 kilometru dzeloņstiepļu piegādei. Novembrī jānotiek atlikušā 21 kilometra dzeloņstiepļu piegādei, tādējādi pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvi plānojot pabeigt līdz 17. novembrim. Kopējā žoga ierīkošanas un dzeloņstiepļu piegādes summa veido 3 757 531 eiro.

Valdība šodien nolēma no līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirt Iekšlietu ministrijai 1 294 704 eiro, lai nodrošinātu minēto dzeloņstiepļu iegādi.

Valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi gar Baltkrievijas valsts robežu iecerēts pabeigt līdz 2023. gada beigām. Kopumā jāizbūvē valsts robežas josla 172,9 kilometru garumā, tostarp, pastāvīgais žogs 134 kilometru garumā.

Patlaban pieejamais finansējums 2022.-2024. gadā pastāvīgās robežapsardzībai nepieciešamās infrastruktūras neizbūvētās daļas izbūvei gar Latvijas un Baltkrievijas ārējo robežu veido 2 072 400 eiro, bet rezervētais finansējums ir 27 833 721 eiro. Par minēto finansējumu paredzēta būvprojekta izmaiņu projekta izstrāde, būvniecība, autoruzraudzība un būvuzraudzība. Tāpat paredzēta atsavināmo zemes vienību īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns komisijas sēdē atzina, ka pagaidu dzeloņstiepļu žogu uz robežas varētu arī atstāt, tas būs noderīgs pastāvīgajam žogam un kalpotu kā papildu elements robežsapsardzības sistēmai.

Jau līdz šim uzstādītais pagaidu žoga posms, ko Latvija saņēma dāvinājumā no Slovēnijas, savu artavu ir devis, jo tajā nav konstatēti nelegālas imigrācijas pārkāpumi, norādīja Martukāns.

Jau ziņots, ka valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

3 komentāri