Golubeva: Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir stabila

3 komentāri

Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagaidām ir stabila – tā intervijā TV3 Ziņām apstiprinājusi iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP). Robežsardze kopā ar zemessargiem un Eiropas robežapsardzības aģentūru “Frontex” strādā pastiprinātā režīmā. Valdībā iesniegti likuma grozījumi, lai sāktu jau pirms pieciem gadiem solīto vērienīgo izbūvi uz robežas ar Baltkrieviju.

Vērtējot situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju iekšlietu ministre norāda, ka situācija būtiski neatšķiras no iepriekšējiem mēnešiem, proti, skaitliski nedaudzie Irākas pārkāpēji no Baltkrievijas puses, kas aizturēti pagājušajā mēnesī vēl neesot nopietna tendence.

“Mums nav pamata tagad runāt par to, ka mums ir drastiski mainījusies situācija. Robežsardze strādā – apzina visus riskus un arī sadarbojas ar Eiropas aģentūru “Frontex”, kas palīdz mums sargāt šo Eiropas ārējo robežu,” norāda Golubeva.

Kopš Lukašenko režīma izraisītās nelegālās migrācijas krīzes Lietuvā – bažas par līdzīgu situācijas attīstību ir arī Latvijas pusē, tāpēc robežsargi jau laikus saukuši talkā armiju. Kopš 12. jūlija zemessargi sniedz atbalstu robežsargiem sešos robežapsardzības punktiem. Pamatā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un uz viena robežapsardzības punkta uz robežas ar Krieviju. Šobrīd plānots, ka Zemessardze robežsargus atbalstīs līdz 11. augustam.

“Mēs iesaistām kopumā 26 zemessargus ikdienā, kas atbalsta robežsardzes patruļas un sniedz atbalstu robežas patrulēšanā un nelegālās imigrācijas novēršanā. Šobrīd izaicinājumu ar to nav, savu uzdevumu mēs paveiksim līdz plānotajam laikam. Arī savu atbalstu nodrošināsim,” saka Zemessardzes komandiera pienākumu izpildītājs, pulkvedis Kaspars Pudāns. Pagaidām Nacionālie bruņotie spēki nav saņēmuši pieprasījumu atbalsta turpināšanai.

“Uzdevums ir to veikt līdz 11. augustam. Pēc tam, protams, ja šāds uzdevums tiks dots, tad mums būs jāvērtē iespējas sniegt atbalstu, ņemot vērā, ka, tomēr prioritāte ir mūsu kaujas gatavības nodrošināšana. Tādēļ, ja situācija pasliktināsies un būs nepieciešams turpināt atbalstīt valsts robežsardzi, tad mums būs jāskatās šis jautājums atsevišķi un jālemj par iespējām veikt šo uzdevumu. Ja šādi resursi mums būs pieejami, tad noteikti to varēsim darīt,” saka Pudāns.

Atšķirībā no Latvijas-Krievijas robežas, kur vairākos posmos jau ir izveidots ar elektroniskajām kontroles iekārtām aprīkots žogs, Baltkrieviju no Latvijas atdala aptuveni divus metrus plata uzarta robežjosla. Arī kustību sensoru nav pietiekami daudz, lai nodrošinātu uzraudzību visas robežas garumā. Par nozari atbildīgā ministre neslēpj, – jautājums par robežas stiprināšanu jārisina steidzami. Šobrīd valdībā virza grozījumus likumos, lai iekustinātu jautājumu par jau pirms pieciem gadiem plānotās vērienīgās valsts austrumu robežas joslas izbūvi. Tiesa, kad tas varētu notikt un cik liels finansējums tam būs nepieciešams, patlaban nav zināms.

“Visnotaļ svarīgs jautājums ir par robežas nostiprināšanu tieši ar infrastruktūru, kā mēs zinām, ilgus gadus šis jautājums nav īpaši izkustējies no vietas tādēļ, ka Valsts kontrole konstatēja vairākus pārkāpumus līdz šim. Mēs ar robežsardzi konsekventi strādājam, lai labotu visas šīs agrāk konstatētās lietas, un strādājam pie tā, lai paātrinātu nākotnē iespēju izbūvēt robežu. Nevaru pateikt precīzu finansējuma apjomu, jo valsts piešķirtie līdzekļi noteikti nav pietiekami,” pauž Golubeva.

Baltkrievijas robežas izbūvi apturēja pēc tam, kad Valsts kontrole secināja, ka, izbūvējot žogu uz Krievijas robežas, prettiesiski izlietoti vairāk nekā septiņi miljoni valsts budžeta līdzekļu. Uz robežas ar Baltkrieviju par 9,6 miljoniem bija plānots izbūvēt 120 kilometru garu žogu.

Jau vēstīts, ka jūlijā Latvijas robežu no Baltkrievijas puses šķērsojusi jau apmēram trīs desmiti Irākas nelegāļu. Plānots, ka nākamnedēļ Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lems par situāciju uz Baltkrievijas robežas un nelegālās imigrācijas iespējamo pieaugumu.

3 komentāri