Glābēji aicina iedzīvotājus nevis fotografēt autoavārijas, bet gan ziņot par tām

1 komentārs
Glābēji aicina iedzīvotājus nevis fotografēt autoavārijas, bet gan ziņot par tām
RŪDOLFS KRIEVIŅŠ. TV3 ZIŅAS

Lai parādītu reālo ainu, kas paveras pēc neskaitāmiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros cietušie paši saviem spēkiem nevar izkļūt no avarējuša transportlīdzekļa, glābēji demonstrēja, kā no avārijā cietuša transportlīdzekļa tiek atbrīvoti cilvēki. Glābēji un Valsts policija akcentē, ka šādi glābšanas darbi tiem ir ikdiena un arī šis gads avārijās cietušo skaita un bojāgājušo ziņā būs starp pēdējo gadu drūmākajiem.

Ik dienu ugunsdzēsēji dodas ne tikai uz ugunsgrēku dzēšanu, bet kopā ar Valsts policiju arī uz neskaitāmiem ceļu satiksmes negadījumiem, lai no avarējušām automašīnām atbrīvotu cietušus cilvēkus, dzēstu aizdegušos transportlīdzekļus un veiktu citus glābšanas darbus.

Lai demonstrētu, cik sarežģīta ir cilvēku atbrīvošana no avarējušiem automobiļiem, ceturtdien VUGD imitēja cilvēku glābšanu. Gada laikā VUGD dodas vidēji uz 800 izsaukumiem, kuros jāglābj cilvēki pēc satiksmes negadījuma. Automašīnā iespiestu cilvēku atbrīvošana glābējiem un Valsts policijai ir ikdiena.

“Izglābto cilvēku skaits pagājušogad bija 170 cilvēku. Kā jūs redzējāt, ja transportlīdzeklis ir apgāzies, nepieciešams izmantot hidrauliskos instrumentus, bez tiem neko nevar izdarīt. Lai varētu operatīvi piekļūt pie cilvēka, sniegtu viņam pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī izvilktu viņu ārā,” stāsta VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Vasiļevskis.

“Par laimi, jāsaka, ka negadījumi ar smagām sekām, protams, nav tik daudz kā negadījumi, kur nav cietušu personu. Tā kā gribētos, lai šādu negadījumu skaits būtu mazāks, jo jāsaka, ka šobrīd satiksmes drošības situācija ir pasliktinājusies.”

Šogad pirmajos septiņos mēnešos uz ceļiem bojā gājuši par desmit cilvēkiem vairāk nekā pērn. Glābējus un Valsts policiju satrauc, ka ne vienmēr cilvēki zina, kā rīkoties, ja avārija ir notikusi. Iedzīvotāji ne tikai nezina, kā sniegt pirmo palīdzību, bet nereti arī aizmirst, ka svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk ziņot par negadījumu.

“21. gadsimta problēma – visa šī digitalizācija, cilvēki bez mobilajam ierīcēm vairs nespēj dzīvot, mēģina dalīties ar redzēto, bet aizmirst par elementārām, vajadzīgām lietām vienkārši piezvanīt glābējiem vai policijai un vienkārši informēt par to, kur kas ir noticis un ka ir vajadzīga palīdzība,” norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Valsts policija atzīst, ka iemesli melnajai avāriju statistikai ir gan iedzīvotāju vieglprātība pret ceļu satiksmes noteikumiem, gan pārgalvība. Taču nevar arī noliegt, ka ceļu infrastruktūra Latvijā ir tāda, kas daudzās vietās nav droša nedz autovadītājiem, nedz arī gājējiem.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā