“Getliņu” atkritumu poligonā norok 70. gadu izgāztuvi

3 komentāri
“Getliņu” atkritumu poligonā norok 70. gadu izgāztuvi
KRISTĪNE VIĻUMA, LNT ZIŅAS

Atkritumu poligonā ”Getliņi” sākta vecā atkritumu kalna norakšana un šķirošana. Šis process bijis neizbēgams, jo poligonā pamazām sāk trūkt vietas jaunu atkritumu izvietošanai, turklāt vecais kalns veidots padomju laikos, neievērojot drošības un vides aizsardzības prasības, tāpēc vairākkārt pat nācies izsaukt glābšanas dienestus un sapierus.

“Getliņi” nosacīti sadalīti divās daļās – poligons, kur atkritumus glabā patlaban, un vecā izgāztuve, ko izmantoja no 1973. līdz pat 1998. gadam. Padomju laikos tā veidota, neievērojot ne vides, ne drošības prasības, un pēdējos 20 gados stāvējusi neaiztikta. Taču pērn vasarā uzsākta kalna norakšana.

“”Getliņu” izmērs nav bezizmēra! Sakarā ar to, ka teritorijas vairāk nav, mēs veco kalnu norokam, pārstrādājam, atbrīvojam vietu šūnas būvniecībai, kur atkal, atbilstoši jaunām tehnoloģijām, deponēsim atkritumus,” skaidro SIA ”Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Atkritumu poligona vadītājs norāda, ka kalna norakšana bijis plānots pasākums. Uz kalna pastāvīgi darbojas piecas sijāšanas līnijas, kur iekrauj atkritumus un sašķiro tos. Vizuāli izskatās, ka ekskavatori rok zemi, taču tā ir tikai daļa no atkritumiem, kas šo gadu laikā dabīgi pārstrādājusies.

“Daļa tiek atgriezta tautsaimniecībā, respektīvi – ir izejvielas kā stikls, kurš no 70., 80. gadiem kvalitātē nebojājas, ir metāls, ir pa šiem gadiem liela daļa bioloģisko atkritumu pārvērtusies gruntī, zemē, mēs to nodalām un tālāk izmantosim jau celtniecībai. Bet nu ir 20-30% atkritumu, ko esam spiesti noglabāt turpat “Getliņos”, jo viņi nav nekur citur izmantojami,” turpina Stirāns.

Sešu hektāru norakšanas un sijāšanas darbi turpināsies līdz pat maijam. Kopumā teritorija tiks atbrīvota no 300 000 tonnu veco atkritumu. Savukārt pēc tam sāksies jaunās atkritumu apglabāšanas šūnas izveide un tad te varēs noglabāt pat 800 000 tonnu atkritumu.

Patlaban paveikta apmēram puse no kopējā darbu apjoma un tiek lēsts, ka ekskavatori varētu būt aizrakušies līdz 1985. gada slānim. Tas atklāj arī laikmeta dzīvesveida tendences, piemēram, jo dziļāk rok, jo retāk pamanāmi plastmasas maisiņi un izstrādājumi. Divas reizes nācies izsaukt arī sapierus un Valsts policiju.

Rūdolfs Kalējs
SIA ”Getliņi EKO” Atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs

Ložmetēju un šauteņu čauliņas izšautas, tas būtu sīkums. Cilvēki paņem, nopulē, uztaisa suvenīru vai vēl kaut ko, bet jau ir divi gadījumi novembrī un decembrī. Novembrī bija, cik es varu spriest, artilērijas lādiņš pamatīgs, bet decembrī bija savukārt prettantku mīna kaujas gatavībā.

Patlaban citas izejas, kā rast teritoriju nākotnes atkritumu glabāšanai, nav. Jaunas šūnas izveide, norokot un izsijājot veco kalnu, izmaksā vismaz divas reizes dārgāk nekā šādas vietas ierīkošana tukšā teritorijā. Taču “Getliņu” 100 hektāru platība jau esot izsmelta. Tādēļ, lai Rīgas apkārtnē nebūtu jāveido jauna izgāztuve, tuvāko piecu gadu laikā “Getliņos” cer uzbūvēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu.

Jāpiebilst, ka līdzīgas rūpnīcas izveide Tallinā izmaksājusi ap 130 miljoniem eiro.
3 komentāri