Gāzes tirgus pilnīga atvēršana iestrēgusi

Pievienot komentāru

Rit jau otrais gads, bet Krievijas gāzes kompānija “Gazprom” turpina sēdēt uz diviem krēsliem – pretēji Enerģētikas likuma prasībām tā nav pārdevusi sev piederošās akcijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā “Conexus Baltic Grid”. Turklāt Krievijas uzņēmums turpina saņemt arī miljonos mērāmas dividendes.

Lai pabeigtu dabas gāzes tirgus atvēršanas procesu, atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz 2017. gada beigām savas akcijas pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā “Conexus Baltic Grid” bija jāpārdod tām kompānijas, kas vienlaikus ir arī bijušā monopolista “Latvijas gāze” akcionāru vidū.

Tomēr joprojām “Conexus” akcionārs ir gan Krievijas “Gazprom”, kam pieder 34,1% akciju, gan finanšu investors “Marguerite” ar 29,06%, vienlaikus abiem Latvijas gāzē pieder attiecīgi 34% un 28,97%.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzīst, ka sarunas par pārdošanu joprojām grūtas, klupšanas akmens tas pats, kas iepriekšējā ekonomikas ministra laikā – akciju cena. “Sarunas notiek, tomēr pagaidām vēl nav nonākts līdz brīdim, kad mēs varētu likt punktu sarunai. Izskatās ne tik vienkārši, tas normāli, tāpēc, ka sarunu process vēl iet uz priekšu, katrā ziņā, gribam saprast, kāda būs fināla cena, kā paši domā šo situāciju risināt.”

Viens no “Conexus” akciju pircējiem varētu būt valsts, kam šobrīd pieder 34,36% akciju, to turētājs ir “Augstsprieguma tīkli”. “Tur ir vairāki potenciālie risinājumi. Viens no risinājumiem ir piedāvāt valstij iegādāties, taču par tādām lietām vēl neesam lēmuši,” turpina Nemiro.

Situācijai līdzi seko sabiedrisko pakalpojumu regulators, kas “Conexus” uzdevis novērst akcionāru interešu konflikta situāciju līdz 2020. gada 1. janvārim. Šo laiku kā gala termiņu problēmsituācijas risināšanai uzskata arī ekonomikas ministrs. Pēc regulatora vadītāja teiktā, šobrīd tikai viens akcionārs meklē iespējas izpildīt nosacījumus. Ja termiņi tiks pārkāpti, draud bargi sodi.

“Likums paredz 10% apmērā no gada apgrozījuma, bet, faktiski, lieli procenti tikai tad, ja nodarīti lieli materiāli zaudējumi. Sertificēšanas nosacījumu neizpilde tiešus materiālus zaudējumus nerada, bet vērtēs arī apstākļus, vai esošā situācija, kādas sekas, un tad no tā izrietēs turpmākie lēmumi,” norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Rolands Irklis.

“Conexus Baltic Grid” gadījumā “Gazprom” nav tiesību piedalīties lēmuma pieņemšanā, arī akcionāru sapulcē tas nevar balsot, tomēr nekādi liegumi neattiecas uz Krievijas kompānijas tiesībām saņemt dividendes. “Conexus” gada pārskats liecina, ka 2018. gadā dividendēs par iepriekšējo gadu “Gazprom” saņēmis ap 4,7 miljonus eiro, un 2018. gada pārskatā minēts par uzņēmuma valdes plāniem rosināt akcionāriem šogad izmaksāt dividendēs gandrīz 12 miljonus no iepriekšējo gadu peļņas, tātad – “Gazprom” varētu tikt pie vēl aptuveni 4 miljoniem eiro.