Gaujas Nacionālajā parkā notiks kontrolētā dedzināšana

Komentāri
Gaujas Nacionālajā parkā notiks kontrolētā dedzināšana
Foto: LETA

Meža biotopu atjaunošanas projekta ietvaros Gaujas nacionālajā parkā (GNP) notiks meža kontrolētā dedzināšana, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvji.

Lenčupes dabas liegumā projekta ietvaros plānots kontrolēti dedzināt meža zemsedzi divu hektāru platībā. Dedzināšana tiks organizēta 3-4 metrus platās joslās, nodedzinot vienu joslu, tad nākamo, un tā turpinot, līdz tiks aptverta divu hektāru teritorija.

Dedzināmi ir uz zemsedzes uzkrājušies zari, čiekuri, priežu un egļu skujas, lapkoku lapas, kas sausuma apstākļos nesadalās tik labi un uzkrājas uz zemsedzes, veidojot biezu kārtu. Tāpat ir dedzināmas zaļās sūnas, kas pastiprināti veidojas meža nogabalos, kuros jau ienākušas egles, veidojot biezu, priežu mežiem netipisku zemsedzes segumu.

Dedzināšanas mērķis ir nodedzināt zemsedzi un radīt atvērumus mežā, kuros attīstīties priedēm, uzturēties sauli mīlošām sugām, kā arī dažādot mežā esošo koku vecumu, tādējādi nodrošinot meža pastāvēšanu arī nākamajām paaudzēm.

Priežu silā pamatā augošās priedes ir pielāgojušās ugunij, to miza kalpo kā vairogs, kas aizsargā koku no uguns, līdz ar to pēc dedzināšanas metodes pielietošanas tās lielākoties paliek neskartas, uzsver DAP pārstāvji.

Ekologi kontrolēto dedzināšanu esot atzinuši par efektīvāko metodi, lai imitētu priežu mežiem – silam, lānim, mētrājam – raksturīgo un nepieciešamo dabisko traucēkli – uguni, stāsta DAP pārstāvij. Pēdējo desmit gadu periodā, valstī ievērojami sarukušas priežu mežu platības. Šie meži pakāpeniski aizaug ar egļu un lapu koku pamežu, kā arī mainās meža zemsedze – baltos ķērpjus nomaina biezs zaļo sūnu paklājs, kuram arvien grūtāk cauri izlauzties sēnēm. Strauji samazinās tās sugas, kurām sausie priežu meži ir vienīgā mājvieta.

DAP pārstāvji skaidro, ka kontrolētā mežu dedzināšana ir aptuveni desmitā daļa no pasākumiem, kas tiek īstenoti minētā projekta ietvaros. Līdztekus meža kontrolētajai dedzināšanai, tiek cirsti krūmi un koki ap dižozoliem un citiem lieliem lapkokiem, lai pagarinātu šo koku mūžu. Tiks atjaunotas arī purvaino mežu teritorijas, kuras savulaik nosusinātas kūdras ieguves un koku ieguves vajadzībām. Visbeidzot tie ir pasākumi aizaugošo gaišo un skrajo priežu mežu – silu, arī lānu un mētrāju – aizsardzībai no izzušanas.

Otrdien plānotā kontrolētā zemsedzes dedzināšana ir saskaņota ar atbildīgajām valsts iestādēm, kā arī tiks rūpīgi uzraudzīta, uzsvēruši DAP pārstāvji.

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā! 1

Vai Latvija varētu kļūt par velo zemi līdzīgi kā Nīderlande? Vai pie mums maz iespējams braukt ar riteni visu gadu? Un kā komfortabli ierasties savā birojā, ja esi minies uz darbu ar riteni ziemā?

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

2018. gads make-up pasaulē mirdz vēl spožāk nekā iepriekšējais. Tendenču virsotnēs gozējas metālisks spīdums, gliteri un pat uz ādas uzlīmējami akmentiņi, ļaujot mums uzmirdzēt kā dārgakmeņiem. Ja ar mirdzumu un spīdumu jau esam pazīstamas kopš pagājušā gada, tad viena toņa acu ēnas, izteikti kuplas skropstas un citas aktuālākās tendences vēl jāiepazīst. Esi gatava jauniem skaistuma piedzīvojumiem? Iepazīsties ar 10 interesantākajām grima tendencēm šajā gadā!

Lasi vēl