Gatavojas licencēt ārpakalpojuma grāmatvežus

2 komentāri

Pēc starptautisko ekspertu kritikas par vājo kontroli ārpakalpojumu grāmatvedības nozarē Latvijā, kuru tāpēc bijis iespējams iesaistīt naudas atmazgāšanas procesos, Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā ar Finanšu ministriju (FM) gatavojas to licencēt.

Pēc naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” skarbā ziņojuma Latvijā ierēdņi ieraudzīja, cik nekontrolēti darbojas ārpakalpojumu grāmatveži. Nozarē, caur kurai gājuši ap 60% no vairāk nekā 20 miljardu eiro vērtās Latvijas ekonomikas darījumu, daudziem izveidojusies formāla attieksme pret likumiem. Turklāt VID dati apliecina konstatētos riskus, ka grāmatveži iesaistās vai var tikt iesaistīti naudas atmazgāšanas darījumos.

500 pārbaudēs 117 gadījumos tie nav ziņojuši par aizdomīgiem darījumiem, tiem piemērots sods 164 000 eiro. Lai gan likums paredz sodus pat līdz miljons eiro, šogad saņemti tikai 78 ziņojumi.

Lai sakārtotu milzīgo un līdz šim grūti kontrolējamo ārpakalpojumu grāmatvedības nozari, tajā plānots ieviest licencēšanu, un ar to nodarbosies VID.

Paredzēts, ka VID izsniegs licenci grāmatvedības uzņēmumam uz pieciem gadiem, tā maksās 100 eiro. Šobrīd nozarē darbojas 6000 uzņēmumu un 1300 privātpersonas. Lai saņemtu licenci, vienam grāmatvedim jābūt vismaz koledžas līmeņa zināšanām. Ja tādas nav, varēs paspēt iegūt, jo paredzēts 3 gadu pārejas periods. Grāmatveži ieceri kritizē, tie pārmet, ka naudas atmazgāšanas novēršana tiek likta priekšplānā, lai gan jādomā arī par profesionalitātes celšanu.

“Ja mēs runājam par plānotajām izmaiņām un to redzējumu, kādam būtu jābūt grāmatvedim, jeb vai nodokļu grāmatvedim, un kā būtu jākārto grāmatvedība, tad šīs plānotās izmaiņas neatrisina neko. Ja mēs runājam par ķeksīti “Moneyvoal”, perfekti, mēs izpildām “Moneyval” prasības, tātad – nolicencējam firmu un sakām, ka tagad sakārtosim grāmatvedības nozari, nē, pilnīgi neko,” atklāj Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Beķere.

Turklāt jau dzirdēts par grāmatvežu plāniem apiet jaunās normas – ar uzņēmumu slēgt darba līgumu, jo tad licencēšana nav nepieciešama, bet turpinās strādāt no mājām.

“Ļoti gribētos redzēt VID kompetenci šādu gadījumu izķeršanā, jo līdz šim tā pārliecība man nav veidojusies, ka VID spēj izkontrolēt,” piebilst Beķere.

Paredzēts, ka ārpakalpojuma grāmatvedis bez licences nevarēs darboties no 2022. gada, izņemot pirmspensijas vecuma cilvēkus, kas to varēs darīt piecus gadus.

Pārkāpumu gadījumā, lai nezaudētu licenci, grāmatvedis no darba jāpadzen, viņš kādu laiku nevarēs darboties nozarē, bet uzņēmumam jāmeklē cits grāmatvedis.

“Kāpēc licence, tāpēc, ka licenci var atņemt un no šī tirgus izslēgt šo ārpakalpojuma grāmatvedi, kas veicina naudas atmazgāšanas riskus. Tad jautājums, vai firma tā strādā, ka viņai vairs nebūs neviens cits, kurš grib atbildēt par to visu,” norāda VID NILLNP direktore Agnese Rudzīte.

Uzņēmēji gan norāda – pietiktu ar grāmatvežu esošo reģistrēšanu, liekot tiem VID nosūtīt nepieciešamos prasību izpildes apliecinājumus, un nevajag radīt jaunu administratīvo slogu.

“Visas prasības jau ir likumā, bet diemžēl šobrīd viņas netiek kontrolētas. Iespējams, tā ir VID kapacitāte, bijusi problēma līdz šim. Prasībām jābūt izpildītām, un VID jau šobrīd varētu iedarbināt instrumentus, kā viņus kontrolēt,” stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Elīna Rītiņa.

Grāmatvežu asociācijā aizstāv licences ideju, taču norāda, ka jāprecizē, kurš par ko atbildēs, lai negodīgu uzņēmēju dēļ neciestu grāmatvedis. Tomēr licencēšana varētu nelīdzēt gadījumos, kad grāmatveži, nereģistrējoties, sniedz pakalpojumus uzņēmumiem, kur formāli dokumentus kārtot uzņēmies pats vadītājs.

2 komentāri