Gaismas pilī piemin latviešu jauniešu “Aizliegto kongresu”, kas Vācijā sacēla starptautisku skandālu

Pievienot komentāru
Gaismas pilī piemin latviešu jauniešu “Aizliegto kongresu”, kas Vācijā sacēla starptautisku skandālu
Foto: LETA

Pirms 50 gadiem Berlīnē trimdas latvieši sasauca tā dēvēto “Aizliegto kongresu”, kurā vēlējās atgādināt par Baltijas okupāciju. Toreiz Rietumvalstis piekāpās PSRS spiedienam un pasākumu aizliedza.

Savukārt tas ļāva trimdas latviešiem nonākt ārzemju preses starmešos.

Trešdien šos trauksmainos notikumus pieminēja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Tā dēvēto “Aizliegto kongresu” 1968. gadā sasauca trimdas jaunatnes apvienības, lai atzīmētu Latvijas valsts 50. gadadienu un protestētu pret Baltijas valstu okupāciju. Tas nepavisam nepatika PSRS diplomātiem. Pret kongresa sasaukšanu protestēja PSRS vēstnieks Austrumberlīnē, un pieprasīja to aizliegt. Rietumi gļēvulīgi padevās PSRS spiedienam. Dienu pirms kongresa atklāšanas Berlīnes komandantūra pasākumu aizliedza. Un ne jau tāpat vien, bet ar bezprecedenta militāru pavēli.

Atis Lejiņš
kongresa dalībnieks

Amerikāņi piebrauca ar džipu, ložmetējiem, nu, mēs, kas no ASV bijām, piegājām klāt. Es biju dienējis desantniekos, prasīju: “Nu ko jūs, zēni?”. Viņi nokaunējušies košļāja gumiju: “Eh, mums te jābūt.”.

Rezultātā kongresa norises vieta tika pārcelta uz Hannoveri, Rietumvācijā. Kongresa aizliegšana izraisīja lielu starptautisko mediju interesi, sekoja protesti un demonstrācijas ne tikai Berlīnē un Bonnā, bet arī ASV un citās valstīs.

Rasma Kārkliņa
kongresa dalībniece

Mums tas bija tāds pārdzīvojums, vairums jau bija jauni. Daudziem bija fundamentāls pārdzīvojums, viņi definēja sevi kā latviešus, mūs jau izraidīja, ka aizstāvējām kaut kādas Latvijas tiesības. Pēc tam arī bija daudzi citi kongresi, tas sarosīja visus!

Visā šajā kņadā trimdiniekiem uzspīdēja necerēta veiksme – kāds anonīms vācietis viņiem noziedoja 50 000 vācu markas, par šo naudu tika iespiestas rietumu mūzikas plates, kas slepeni nogādātas aiz “dzelzs priekškara” Latvijā, lai grautu padomju garu, un tika veiktas citas aktivitātes. Turpmākajos kongresos, kas aizvien vairāk ieskandināja cerības uz brīvu Latviju, tribīnēs kāpa daudzas slavenības – tostarp Vaira Vīķe-Freiberga, Dainis Īvāns un citi.