Autors: Ieva Vārna

1 komentārs

Vidzemes mūzikas un kultūras centru Cēsīs atklāja pirms diviem gadiem. Mājvietu šeit rada uzreiz divas iestādes – koncertzāle un mūzikas skola. Taču prieki par jaunajām telpām bija īsi, jo skola šeit jūtas kā siltumnīcā.

Aizdomas, ka skolā ir pārlieku liels sausums, bet bērniem trūkst skābekļa direktoru mudināja pieteikties gaisa kvalitātes mērījumiem. Tas tika veikts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) projekta ietvaros. Tikko saņemtie rezultāti aizdomas apstiprināja.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Kopumā gaisa kvalitātes monitoringam tika izvēlētas 42 telpas 14 skolās visā Latvijā. Šonedēļ Veselības inspekcija, kuras speciālisti mērījumus veica, beidzot visus datus apkopoja.

Diemžēl skolas, kur gaisa kvalitāte atzīta par labu, ir mazākumā.

Par kvalitatīvu tiek uzskatīts gaiss, kur ogļskābās gāzes koncentrācija nepārsniedz 1000 PPM mērdaļiņas. Telpās, kur koncentrācija sasniedz 1500, gaiss ir pasliktināts, savukārt virs šīs atzīmes ogļskābās gāzes koncentrācija jau skaitās bīstama.

Veselības inspekcijā uzskata, ka ātrākais veids, kā problēmu risināt bez lieliem ieguldījumiem, ir klašu, kā arī citu skolas telpu vēdināšana vismaz 10 minūšu garumā.

Zīmīgi, ka pētījums tieši nepierāda likumsakarību starp gaisa kvalitātes problēmās tieši tajās skolās, kas ir siltinātas. Problēmas fiksētas arī atsevišķās nerenovētās skolās, par galveno problēmu izvirzot tieši vēdināšanu.

Priekuļu vidusskola gan ir apliecinājums tam, ka siltinātajās skolās šī problēma ir izteiktāka. Starpbrīžos klases šeit tika vēdinātas gan pirms monitoringa, gan tā laikā. Taču dati uzrādīja, ka dienas gaitā skābekļa daudzums tik un tā pasliktinājās.

Vēdināšanai jāiet roku rokā ar autonomu svaigā gaisa padevi.

Hipotēzi, ka labs mikroklimats iegūstams, apvienojot abus elementus – proti, vēdināšanu un pastāvīgu pieplūdi, apstiprinājusi arī Cēsu mūzikas skola.

Konkurss par logu nomaiņu ar veramajiem vēl nav noslēdzies, tādēļ Cēsu novada domē iespējamos tēriņus nevēlas saukt. Taču tas var būt virs 10 tūkstošiem eiro.

Šie tēriņi pašvaldībai tiešām ir neplānoti, jo pēc projekta, mākslīgajai ventilācijai gaisa apmaiņa bija jānodrošina.

Kādi ieguldījumi varētu būt citās skolās un vai tie vispār būs pagaidām neizskan. Taču pulmenologi bažīgi raugās uz datiem par astmas izplatību, kas bērnu vidū pieaugusi trīskārt.

Par spīti tam, gaisa kvalitātes monitoringa dati būtiskas pārmaiņas valstiskā līmenī vismaz tuvākajā laikā nerosinās. Tās var gaidīt ar vairāku gadu nobīdi.

Bet šobrīd kā vienkāršākais un efektīvākais līdzeklis paliek biežāka un laikietilpīgāka vēdināšana. Protams, ja tas vispār ir iespējams.

Video

TOP komentāri

  • laaceniite
    0 0 0

    laaceniite

    jauki būtu nākamajam rakstam pielikt vēl garāku reklāmu :)
    nu tā, lai ar garantiju neviens to video nepaskatās

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl