Gadu pirms cukura kvotu atcelšanas domas par ražošanas atjaunošanu Latvijā dalās

1 komentārs

No nākamā gada 1. oktobra Eiropas Savienībā (ES) tiek atceltas cukura ražošanas kvotas, tomēr domas par to, vai šā produkta ražošana Latvijā varētu atsākties, dalās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Līdz kvotu ieviešanai Latvijā darbojās trīs rūpnīcas – Jēkabpilī, Jelgavā un Liepājā. Pēc kvotu ieviešanas neviena no rūpnīcām darbu neturpināja. Ne tik daudz piespiedu kārtā, cik nespējot ražot produktu, kura izmaksas nosegtu izdevumus, turklāt nepiesārņojot apkārtējo vidi. Likumsakarīgi izbeidzās arī pašu cukurbiešu audzēšana.

Lauksaimnieks, bijušais zemkopības ministrs Atis Slakteris vērtē, ka šodien lauksaimniekiem vairs nav tāda sentimenta, ka bija zināšanas, bijām stipri tajā jomā.

”Tie, kas piedāvāja politiku, nāca ar atkāpšanās naudu. Zemnieki necieta, to skaitā mana saimniecība. Nopirka kādu lieku graudu kombainu. Ekonomiski jau nebija ne vainas,” sprieda Slakteris.

Kompensācijās lauksaimniekiem un rūpnīcu īpašniekiem tika izmaksāti 30 miljoni eiro.

Foto

Video

Runājot par cukura ražošanas atjaunošanu, tiek norādīts, ka, pirmkārt, ja tas notiks, rūpnīca būs viena, nevis trīs. Otrkārt, Latvijas tirgus nav slēgts un šeit ražotajam cukuram tādā gadījumā būtu jābūt lētākam.

Taču skaidrs: ja ideja par nozares atjaunošanu Latvijā atdzims, tā nāks nevis no lauksaimniekiem, bet gan uzņēmējiem, kas būtu ar mieru pārstrādes rūpnīcu celt.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors Guntis Vilnītis, lēšot investīcijas, atzīst, ka drusku ir skepse, ka tas varētu notikt. Citādāk, ja tā būtu valsts programma, kas izstrādāta kopā ar zemniekiem.

Valsts programma cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas atjaunošanai gan Latvijā nav paredzēta. Rūpnīca būru uzņēmēja risks. Kā sacīja Zemkopības ministrijā, savulaik jautājumi ir saņemti, taču neviens no tiem neliecina, ka, tuvojoties kvotu atcelšanai, interese no uzņēmēju puses būtu nopietna.

Tikmēr Slakteris atzīst, ka neesot tāds optimists par cukura ražošanas atdzimšanu, taču arī pie viņa pirms dažiem gadiem esot interesējušies ļoti nopietni cilvēki, kuri nāca no ārpus Eiropas Savienības. ”Nevis kaut kādi teorētiķi, bet kuriem pašiem jau ir rūpnīcas. Viņi bija miljardieri,” stāstīja Slakteris.

Taču tas bija pirms attiecību saasināšanās ar Krieviju un karadarbības Ukrainā, turklāt sakrita ar laiku, kad Eiropas Savienībā tika diskutēts par kvotu pirmstermiņa atcelšanu.

Toreiz optimistisks bija arī uzņēmējs Vladimirs Bičkovskis, kurš pat reģistrēja SIA ar nosaukumu ”Jelgavas cukurs”. Tagad viņš atzīst, ka ražošanu plānoja uzsākt ar investoru palīdzību, taču nu ideju atmetis.

”Ja to darīsim, tad tradicionālo cukuru no bietēm neražosim. Man nav cerību, ka to iespējams atjaunot. Mani un manus partnerus interesē cukurs no piena sūkalām,” teica Bičkovskis, kurš norāda, ka šis cukura paveids tiek izmantots bērnu pārtikas ražošanā un izejvielas noiets ir neierobežots.

”Ir pagājis laiks, situācija ir mainījusies. Naudu šādam projektam saņemt ir neiespējami. Bet maziem nišas projektiem līdzekļi var atrasties,” vērtē uzņēmējs.

Tikmēr lauksaimnieku vidū viedokļi dalās. Cukurbiešu novākšanai domāto kombainu cena sniedzas pārsimts tūkstošos eiro, tādēļ daudzi iespēju pie šīs kultūras audzēšanas atgriezties pat neizskata. Bet ir otri, kas saka – parēķināsim.

Savulaik ar cukurbiešu audzēšanu Latvijā nodarbojās ap 300 zemnieku saimniecību. Cik no tām būtu gatavas atgriezties biznesā, aprēķinus neviens nav veicis.

TOP komentāri

  • Mārtiņš
    0 0 0

    Mārtiņš

    Ja tiks ražots produkts ar galveno mērķi "lētāk nekā konkurentiem, štrunts par kvalitāti", tad paldies, labāk nevajag. Gribētos normālu cukuru, kuru var droši izmantot gan ikdienā, gan ievārījumos, nebaidoties, ka burkas sāks "šaut".

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl