Gada apskats: Cik maksā cilvēka dzīvība jeb Zolitūdes traģēdijas sekas un spriedumi

Komentāri

Tieši pirms trim gadiem, 21. novembrī, plkst. 16.21 “Maxima” lielveikalā Zolitūdē atskan signalizācija. Diemžēl lielākā daļa veikala darbinieku un apmeklētāju ignorē signālu. Trauksmes zvans ar pārtraukumiem nepielūdzami vēsta par tuvojošos traģēdiju. Līdz plkst. 17.41 iebrūk lielveikala jumts, uzgāžoties uz veikalā esošo cilvēku galvām. Sekoja vēl divi iebrukumi, kas kopumā paņēma 54 cilvēku dzīvības.

Zolitūdes lietā apsūdzētas deviņas personas

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie tiesā savu vainu viņiem celtajās apsūdzībās neatzīst.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Prokuratūra kopumā šajā lietā apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, apsūdzības uzrādījusi deviņām personām.

Cik maksā cilvēka dzīvība?

“Maxima Latvija” ir gatava veikt maksājumu 100 000 eiro apmērā par katru Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo, taču ne visas ģimenes tam esot piekritušas.

“Maxima Latvija” esot gatava izmaksāt kompensāciju 100 000 eiro apmērā, taču ne visas ģimenes tam esot piekritušas.”Zolitūde bija milzīga traģēdija, kura ietekmēja daudzas dzīves. Mēs nevaram mainīt lietas, kas notikušas, bet varam ietekmēt to, kas būs. Tādēļ esmu gandarīts, ka kopējā dialogā esam panākuši ļoti svarīgu lēmumu par atbalstu cietušo ģimenēm. Mūsu mērķis bija atrast abpusēji pieņemamu un konstruktīvu risinājumu, kas ļautu izbeigt ilgās un sāpīgās tiesvedības un sniegtu reālu palīdzību cilvēkiem jau tagad,” citēts “Maxima Latvija” vadītājs Andris Vilcmeiers.

Aprit trīs gadi kopš Zolitūdes traģēdijas! Eksperti pauž bažas, ka traģēdiju sāk aizmirst

Zolitūdē 21. novembrī pieminēja trešo gadskārtu kopš Latvijā lielākās traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Eksperti pauž bažas, ka traģēdiju sāk aizmirst un savulaik par vajadzīgām atzītās izmaiņas, lai nekas tāds vairs neatkārtotos, tiek veiktas kūtri.

Zināmā mērā par to, ka arī politiskā līmenī Zolitūdes traģēdija un tās sniegtās mācības zaudējušas nozīmi, liecina tas, ka vairs nenotiek cietušo tikšanās ar valdības vadītāju. Premjeres Laimdotas Straujumas laikā notika piecas šādas sanāksmes, bet pašreizējā Ministru prezidenta Māra Kučinska laikā – neviena. Biedrība Zolitūde 21.11. to saista ar politiskās pēctecības trūkumu – Straujumas valdībai traģēdijas izgaismoto kļūdu labošana bija prioritāte, bet līdz ar valdības maiņu tā zaudēja nozīmi.

Zolitūdes lietā spriedums varētu būt nākamgad

Pirmdien, 21. novembrī, aprit trīs gadi kopš Latviju satricināja lielākā traģēdija atjaunotās valsts vēsturē, kad, sabrūkot veikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Lietā apsūdzētas deviņas personas, kuras savu vainu nav atzinušas. Apsūdzības lasīt tiesa beidza šā gada aprīlī, tad sākās cietušo un liecinieku uzklausīšana, kas joprojām turpinās.

Tiesiskās vides pilnveides komisijas vadītājs Aivars Endziņš šorīt LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja, ka Zolitūdes lietā spriedums varētu būt nākamgad ap šo laiku.

Foto

Rīgas būvvalde savu atbildību joprojām neatzīst

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas būvvalde savu atbildību joprojām neatzīst. Jau otro dienu pēc kārtas Rīgas Zemgales priekšpilsētas turpināja liecinieku uzklausīšanu. Tostarp iztaujāts tika arī Rīgas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.

Vairāku stundu garumā prokurori mēģināja izdibināt būvvaldes lomu traģēdijā. Jebkādu atbildību lielveikala sabrukšanā Vircavs noraida, akcentējot, ka par kļūdām celtniecībā jāatbild būvniekiem. Būvvaldes darbs esot dokumentu pārbaude, ne jumta izturības vai celtniecības materiālu kontrole. Atgādinām, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietā uz apsūdzēto sola kopumā sēdušās 9 personas, tostarp par būvniecības normu pārkāpšanu, amatpersonu pienākumu nepildīšanu un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Apsūdzēto vidū ir gan būvinženieris Ivars Sergets, gan arhitekts Andris Kalinka, firmas ”RE un RE” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būveksperts Andris Gulbis.

Lasi vēl