Gada apskats 2020: Covid-19 Latvijā

Pievienot komentāru
Gada apskats 2020: Covid-19 Latvijā
EDIJS PĀLENS / LETA

Šis gads pārbaudīja arī to, cik gatavi esam rūpēties viens par otru. Nākamā gada laikā vakcinācija pamazām noslāpēs šo pandēmiju. Taču, pirms šī sērga rimsies, Latvijā tā būs izdzēsusi, kas zina, varbūt ap tūkstoš dzīvību. Pavasarī un vasarā cerējām, ka Latvijai šis smagums tiks aiztaupīts, taču šis rudens un ziema rādīja, ka vīrusu neapvārdosi. Cīnīties var, bet tas nav ne viegli, ne lēti, ne vienkārši.

Koronavīruss Ķīnā sākotnēji neuztrauca ekspertus Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs gada sākumā uzskatīja: ”Mums risks ir minimāls, Eiropas Savienības iedzīvotājiem.”

Bet no Ķīnas pienāca arvien biedējošāki skati. Vīruss tika līdz Eiropai, un februāra sākumā Latvijā strauji mobilizē dienestus. Veselības ministre mierināja: ”Latvijas veselības aprūpes sistēma ir absolūti gatava koronavīrusa gadījumiem.”

Eiropas valstis turpina aviosatiksmi ar Ķīnu. Kas izrādījās liela kļūda. Latvijā sāk testēt no riska valstīm atbraukušos un ar simptomiem.

2. martā Latvijā atklāts pirmais inficētais cilvēks ar koronavīrusa izraisīto Covid-19 slimību. Tā konstatēta kādai sievietei, kas atgriezusies no brīvdienām Itālijā.

12. martā vīrusa transmisija notiek jau Latvijā uz vietas. Kopējo inficēto skaitu, sešpadsmit cilvēkus, valdība tobrīd uzskata par ļoti lielu. Valstī izsludina ārkārtējo situāciju un ievieš dažādus ierobežojumus fiziskā kontakta mazināšanai. Tajā pašā vakarā izceļas nepamatota panika veikalos un cilvēki izpērk pārtiku un tualetes papīru. Dezinfekcijas līdzekļu ražotāji Latvijā jaudu kāpina par diviem tūkstošiem procentu, bet vienalga viss tiek izķerts. Pat policistiem, kuriem jāuzrauga pašizolācijas un karantīnas ievērošana, sākotnēji pietrūkst roku dezinfekcijas līdzekļu. Nāk apjausma, ka mediķiem pietrūkst sejas masku, respiratoru un kombinezonu. Steigā rīko daudzmiljonu eiro iepirkumu. Vēlāk sāksies skandalēšanās, vai maz aizsarglīdzekļi ir kvalitatīvi.

Marta vidū valdība aicina Latvijas valstspiederīgos pārtraukt visas darīšanas ārzemēs, steigties mājup.

17. martā Latvija izolējas no ārpasaules. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo: ”Tiek pārtraukta starptautiskā pasažieru pārvadājumu kustība.” Sākas Latvijas vēsturē lielākā repatriācijas operācija. Ārzemēs iestrēgušos tautiešus mājās ved ar speciāli norīkotām lidmašīnām un prāmjiem. Izskan kritika, kāpēc repatriantiem neveic Covid-19 obligātos testus. Katru līdz pašizolācijas vietai kontrolēti aizveda tikai ar pēdējiem repatriācijas reisiem. Līdz tam bija risks, ka inficētie brauc sabiedriskajā transportā un pa ceļam apmeklē veikalus. Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai nākas atzīt, ka tas ir bijis vājais posms pandēmijas mazināšanā Latvijā.

Par pašizolācijas, karantīnas un ierobežojumu pārkāpumiem policija liek naudas sodus. Palīgā īslaicīgi nāk zemessargi.

3. aprīlis iezīmē Covid visdrūmākās statistikas sākumu. Latvijā pirmais mirušais, kas bija sasirdzis ar Covid-19. Drīzumā parādās pirmie kolektīvie perēkļi – patversmēs un pansionātos. Valdība aprīlī pagarina ārkārtējo situāciju līdz maijam. Daļa pilsētnieku pārceļas uz laukiem un strādā attālināti. Arī valsts tiek vadīta ar video konferencēm. Skolēniem izveido speciālu televīzijas kanālu. Mācās arī lietotnē “Zoom”, tur pārceļas pat sporta klubi. Strauji reaģē tirgotāji un ražotāji un pat laukos piegādā preces uz mājām. Labdari bez maksas ēdina krīzē skartos. Vīrusa riska grupām preces no veikala atnes svešinieki.

Daļa gan nespēja pielāgoties ārkārtējai situācijai. Krīzes centros būtiski pieauga zvani par vientulību, alkohola lietošanu, fizisko vardarbību ģimenēs. Lai vai kā, cilvēki pavasarī godam pilda epidemioloģiskās prasības, un Covid izplatība maijā sāk mazināties. Sabiedrībā jūtams gandarījums.

7. maijā valdība vēl par mēnesi pagarina ārkārtējo situāciju, taču mīkstina ierobežojumus un ļauj pakāpeniski atsākt sabiedrisko dzīvi. Veselības ministre to nosvin kopā ar tautu, 8. maijā iegriežot attālināto disko.

Maija vidū atveras robežas. “airBaltic” pēc divu mēnešu dīkstāves un 700 darbinieku atlaišanas pakāpeniski atsāk darbu. Vasarā saglabājas dažādas Covid-19 drošības prasības, bet kopumā sabiedrība un mediķi atgūst elpu. Tiesa gan, bez mūzikas festivāliem. Vasarā ar Covid-19 no jauna inficēto skaits nebūtisks. Reizēm pat neviens. Daļa sāk ticēt, ka latviešiem īpašais gēns, un šī slimība nelīp. Atslābumā vasarā tiek zaudēta modrība, un daļa sāk neievērot prasības.

Septembra beigās Latvijā sākas Covid-19 otrais vilnis. Infekcija strauji izplatās skolās. Par perēkļiem kļūst darbavietas.

Oktobrī uzliesmojumu slāpēšanai pašvaldībās ievieš lokālos ierobežojumus. Valdība teju katru nedēļu visā valstī pievieno pa kādam drošības pasākumam, lūdz sabiedrības iesaisti. Inficēto skaits vienalga kāpj.

Oktobra vidū brīdina par ārkārtējās situācijas iespējamo atjaunošanu. Liela daļa cilvēku turpina ignorēt valdību un epidemiologus un pat ar saslimšanas simptomiem iet uz darbu. Policija reidos pieķer naktsklubus, kas rīko ballītes pēc atļautā darbalaika. Vieni paļaujas, ka pārāk daudziem Covid-19 norit viegli un bez simptomiem. Citi vienkārši ir noguruši no ierobežojumiem, bet daļa ietekmējas no sazvērestības teorijām sociālajos tīklos, ka Covid-19 esot globāla afēra.

Novembrī epidemioloģiski vairs nav iespējams noteikt inficēšanās avotus un bīstamais vīruss Latvijā sāk izplatīties nekontrolējami. Covid-19 slimnieku uzņemšanai slimnīcās sāk trūkst vietu. Bažās par medicīnas sistēmas sabrukumu valdība atjauno ārkārtējo stāvokli. Tās laikā tiek ieviesta virkne jaunu un apjomīgu ierobežojumu. Premjers līdzīgi kā pavasarī vēlas īstenot epidemiologu ieteikumus, bet atsevišķi ministri, apšaubot dažādu ierobežojumu lietderību, bīda politiskās intereses. Covid-19 izplatības mazināšanai tiek zaudēts laiks. Politoloģe Iveta Kažoka akcentē: ”Valdības komunikācija un pieņemtie lēmumi ir saraustīti, haotiski, bieži vien nekonsekventi.”

Novembra beigās premjers saka uzrunu tautai. Izklausās gan kā vēstījums dumpīgajiem koalīcijas partneriem. Iesaistās arī Valsts prezidents.

Decembrī Covid-19 situācija pasliktinās. Lemj vēl pagarināt ārkārtējo situāciju, līdz pakāpeniski sabiedriskā dzīve bremzējas. Tūlītēja rezultāta nav tāpat. Krīt aizvien jauni rekordi ar saslimušo un mirušo skaitu, bet situācija ārstniecības iestādēs ir kritiska. Slimnīcu spējas uzņemt Covid-19 slimniekus izsīkst, jo fiziski trūkst mediķu. Viņi paši slimo ar Covid-19. Ierobežojumi, liegumi, slēgtās pakalpojumu nozares pirms Ziemassvētkiem praktiski paralizē ikdienu.

Decembra beigās pārtrauc plānveida medicīnas pakalpojumus, lai šos mediķus novirzītu Covid-19 slimnieku aprūpei.

Gada izskaņā uz Latviju atved Covid-19 vakcīnu. Pie tās kā pirmie tiek mediķi, bet plašāka sabiedrība varēs brīvprātīgi vakcinēties jaunā gada otrajā pusē. Tik ilgi vēl arī saglabāsies dažādi ierobežojumi.