Komentāri

Kāds vietējais entuziasts veido “ļeņinekļu” parku. Uzņēmēja īpašumā ir vairākas šīs monumentālās skulptūras, kas savulaik bija ikdienišķa parādība teju katrā Latvijas pilsētas centrālajā laukumā.

Kuldīgas pusē skaistas lauku ainavas pašā vidū vērojama sirreāla aina. Starp meža ieloku un dīķmalu slejas bijušā boļševiku līdera Ļeņina stāvs. Pie tam ne viens vien. Vietējais entuziasts Meinards Mētelis veido pats savu “ļeņinekļu” parku.

Kopš deviņdesmitajos gados pieminekļus demontēja, vairumā gadījumu šo skulptūru liktenis ir miglā tīts. Bet daži, kā izrādās, nonākuši šeit.

Pilskalnu zemnieku saimniecība ir četri Ļeņina pieminekļi – no Saldus, no Dobeles, visbrangākais nāk no Bauskas, savukārt šobrīd tiek montēts un tapšanas procesā ir piemineklis no Kuldīgas.

Kuldīgas “ļeņineklis” nav viena gabala statuja. Tas jāliek kopā kā puzle. Tikai atšķirība, ka katrs tāds granīta gabals sver vairākas tonnas.

Foto

Sākumā pieminekļa salikšana ir kā neatminams rēbuss, tad talkā tiek ņemta vienīgā internetā atrastā fotogrāfija no pasākuma, kad pieminekli Kuldīgā demontēja. Tad tā aprises kļūst skaidrākas.

Uzņēmējs kategoriski iebilst runām par savas simpātijas izrādīšanu aizgājušajiem laikiem. Tieši pretēji – ar šo savu rīcību viņš vēlas norādīt uz sūro pagātni. Atgādināt, ka no vēstures ir jāmācās.

Sākotnēji pat nav bijis mērķis “ļeņinekļus” eksponēt. Vien vācis kā laikmeta liecību, līdz kādā reizē – dusmu uzplūdā – nolēmis tos padarīt par publiski pieejamiem.

Meinards Mētelis šo ekspozīciju labprāt papildinātu. Bet nu tas neesot vairs iespējams. “Vairāk ne par kādu naudu Ļeņinu dabūt nevar. Tādas vēstures liecības vairs no savām rokām ārā nelaiž,” viņš stāsta.

Jāpiebilst, ka uzņēmēja īpašums robežojas ar eksprezidentes Vairas Vīķes Freibergas lauku mājām, taču kaimiņienes logos, kā norāda Mētelis, “ļeņinekļu” aina neveras.

Latvijā padomju gados kopā bijuši 35 Ļeņina pieminekļi. Tā LNT Ziņām pastāstīja Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

Tolaik visi šie pieminekļi bija valsts aizsardzībā. Par tiem gādāja kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Taču informāciju par to, kas ar šiem pieminekļiem noticis tagad, neviens neapkopo.

VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris:

Atmodas laikā sākās domas, ko ar viņiem darīt. 1991. gadā 17. janvārī valdības rīkojums tika izdots, ar kuru šos pieminekļus no valsts aizsargājamo pieminekļu saraksta izslēdza. Protams, ka pēc tam, ņemot vērā, ka viņi vairs nebija aizsargājami pieminekļi, mēs dižu rūpi par viņu turpmāko likteni neesam mēģinājuši izsekot. Protams, tajā laikā uz pacēluma viļņa viņus demontēja un, kur nu tālāk katrs no tēlnieciskajiem veidojumiem nonāca, ir grūti pateikt.

Video

 

Lasi vēl