1 komentārs

Pēc Padomju Savienības sabrukuma un tās armijas aiziešanas 90. gadu sākumā Latvijā palika bunkuri un pazemes būves slepenos objektos. Ja daļu no Padomju armijas veidotās infrastruktūras, to pielāgojot, var izmantot mūsu bruņotie spēki, piemēram – Vaiņodē, tad būves, kas bija paredzētas raķešu palaišanai tiek demontētas. LNT Ziņu Top 10 devās uz pēdējo no pieciem Padomju armijas apakšzemes raķešu palaišanas kompleksiem, lai uzzinātu, kā notiek nu jau pēdējās raķešu šahtas demontāža, un kā izskatās vieta, no kurienes uz naidīgajiem Rietumiem varēja šaut arī ar atomieročiem?

Latvija, Gulbenes novads, netālu no Galgauskas. Meža biezoknī tiek demontēts bijušais PSRS vidējas darbības tāluma raķešu komplekss ar četrām apakšzemes šahtām. Savā ziņā šis ir vēsturisks brīdis, jo tiek demontēts pēdējais no kompleksiem, kur raķešu palaišana tika plānota tieši no apakšzemes šahtām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Foto

Pavisam Latvijā tādas bija piecas. Vaiņodē, Rudbāržos,Misā, Jelgavā un Galgauskā. Būvētas pagājušā gadsimta 60. gados, beigtas ekspluatēt 80. beigās, neatkarības gados likvidētas. Līdz ar PSRS sabrukumu un armijas aiziešanu Latvijai kompleksi tika atstāti tukši. Raķetes izveda krietni agrāk.

Šāda veida infrastruktūra bruņotajiem spēkiem īsti nebija vajadzīga, tādēļ laika gaitā sākta demontāža. Darbus Gulbenes novadā plānots beigt vasarā.

Raķešu šahtas savstarpēji savienotas ir savienotas ar tuneļiem, taču precīzs to izvietojums nemaz nav zināms. Tas tādēļ, ka Padomju armija nekādus rasējumus aizejot nav atstājusi. Izvietojumu nākas konstatēt demontāžas darbu gaitā.

Foto

Pati demontāža notiek ar īpaši pielāgotu tehniku, kas kārtu pa kārtai atsedz augsni, līdzi drupinot arī ēku armatūru. Šis ir darbs, kur nepieciešama pacietība. Betons drīzāk atgādina granītu.

Vienīgā no ēkām, kas šobrīd vēl nav nojaukta ir šī. Lieliski parādot pretmetu starp pamatīgi būvētajām šahtām un ķieģeļu namiņu, kur laika zoba ietekmē ķieģeļi jau sākuši drupt.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tika būvēti vidēja darbības tāluma stratēģiski raķešu kompleksi, ir ģeogrāfija. Okupējot Baltiju, PSRS ārējā robeža tagad bija šeit.

Pieci apakšzemes kompleksi, iespējams, bija visnopietnākie Padomju armijas klātbūtnes elementi, taču ne vienīgie. Vēl bija seši virszemes kompleksi.

Kopumā, summējot šeit dienošos, kā arī tās militārpersonas, kas atradās citās karaspēka daļās, to skaits Latvijā padomju gados sasniedza 250 tūkstošus.

Teikt, ka ar objektu nojaukšanu Galgauskā tagad šādu objektu Latvijā vairs nav, īsti nevar. Tie ir, tikai citādi. Viens no tiem pat atrodas salīdzinoši netālu, aptuveni 30 kilometrus uz Alūksnes pusi.

Virszemes komplekss Zeltiņos arī ir būvēts pagājušā gadsimta sešdesmitajos. Mūsdienās plašāk pazīstams ar to, ka pēc neatkarības atgūšanas no Alūksnes centra uz šejieni tika atvesta divmetrīga skulptūra – Ļeņina galva.

Šis ir viens no retajiem bijušajiem militārajiem objektiem, kuru apmeklēt nav aizliegts, bet pat tiek aicināts. Protams, jāievēro piesardzība – jārēķinās, ka objektus pamatīgi skāris laika zobs.

Vietējā muzejā uzskata, ka cilvēku interese bāzei sniedz otru dzīvi.

Muzeju un raķešu kompleksu mežā šķir 10 minūšu brauciens ar auto, un vadītāja vienmēr aicina sākt ar teoriju jeb muzeja apmeklējumu. Pamestās ēkas, angāri vieni paši ir un paliek tikai ēkas. Kad apmeklētājiem tiek izskaidroti vēstures fakti, kompleksa apmeklējumam jau ir cita pievienotā vērtība.

Ne visi bijušie PSRS armijas objekti mūsdienās ir Nacionālo bruņoto spēku bilancē. Teritorijas gadu gaitā atguvuši zemju mantinieki, tās tikušas privatizētas vai nonākušas citu valsts iestāžu pakļautībā.

Aizsardzības ministrijā norāda, ka militārā mantojuma nojaukšanai citviet vēl būs nepieciešami gadi.

Pozitīvas pārmaiņas mūsdienās skārušas vien tās vietas, kuras nepieciešamas bruņotajiem spēkiem. Piemēram, Vaiņodē nesen atklāts Latvijā lielākais armijas munīcijas noliktavu komplekss.

Arvien jaunus vaibstus iegūst Gaisa spēku bāze Lielvārdē. Savukārt, nojaucot bijušās autonovietnes, aiz Ādažu militārās bāzes uzsākta jauna garnizona būvniecība militārās tehnikas apkopei.

TOP komentāri

  • zz
    0 0 0

    zz

    Kāpēc jāmaldina tauta? Latvijā atomieroču nebija! Besii araa arī Nato tanki šeit! Rietumi tikai uzkurina kara sajūtu.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl